Šīs nedēļas laikā premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam ir jāpanāk vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm, tā izpildot Valsts prezidenta Raionda Vējoņa uzstādīto uzdevumu. Šodien valdības veidošanas sarunās notiks sestā tikšanās, kurā politiskie spēki turpinās spriest par veicamajiem darbiem. Gobzems, par spīti pieaugošai kritikai un negatīviem signāliem, ir pārliecināts, ka izdosies izveidot valdību, tikmēr citi sarunās iesaistītie politiskie spēki kļūst arvien kritiskāk noskaņoti un pauž viedokļus, ka tas neizdosies.
Līdz šim politiķi atzinuši, ka sarunās neredz lielu virzību, turklāt partijas joprojām norāda uz neskaidrību par pielaides piešķiršanu Ministru prezidenta amatam nominētajam Gobzemam. Pats Gobzems paudis, ka gadījumā, ja viņam izdosies panākt vienošanos par valdības izveidi, tad varētu lūgt atlikt Saeimas balsojumu par Ministru kabineta apstiprināšanu līdz brīdim, kad būs pieņemts lēmums par viņa pielaidi valsts noslēpumam. Tikmēr apvienības Jaunā Vienotība pārstāvis Krišjānis Kariņš, apvienības Attīstībai/Par! (AP) pārstāvis Juris Pūce un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Edgars Tavars par šādu iespēju izteikušies kritiski.
AŠERADENS: BIEDĒ SASKAŅAS VILKŠANA VALDĪBĀ
Ar valdības veidošanas gaitu saistītus jautājumus šodien iecerējusi pārspriest arī Jaunā Vienotība, kurai plānota valdes un frakcijas kopsēde. JV līderis Arvils Ašeradens pirmdien Rīta Panorāmā sacīja, ka partija KPV LV rosinātajai atvērtās koalīcijas principam noteikti nepiekritīs. Ašeradena vērtējumā, KPV LV līdera Gobzema valdības veidošanas sarunās esot daudz jautājumu un maz atbilžu, piemēram, JV vēloties redzēt valdības deklarācijas uzmetumu, jo pašreizējā formātā tas neesot pieņemams. Tāpat neesot pieņemami Saskaņas vilkšanas valdībā centieni.
Tomēr vislielākie jautājumi esot par Gobzema iespējām iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Ašeradens pastāstīja, ka no Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša saņemta informācija, ka Gobzema gadījumā vajadzēs veikt padziļināto pārbaudi, kas var ilgt līdz maijam, taču tik ilgi strādāt ar tehnisku valdību JV nav gatava.
Ašeradens kā spekulācijas novērtēja Gobzema mājienus, ka drošības iestādēm būtu kādas intereses ietekmēt politikas procesu, tāpēc tās nedodot viņam pielaidi valsts noslēpumam. Acīmredzot, drošības iestāžu rīcībā ir kāda informācija, kāpēc viņi saka, ka nepieciešamas padziļinātas pārbaudes, uzsvēra Ašeradens.
BORDĀNS: GOBZEMA IZSLĒGŠANA NO ADVOKĀTU SAIMES IR SMAGS SIGNĀLS
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda satraukumu, ka Gobzema izslēgšana no advokatūras ir smags signāls, un tas var sarežģīt valdības veidošanas sarunas. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmums ir iedragājis Gobzema reputāciju un tas nopietni var atstāt pēdas uz sabiedrības domām.
“Tendence pārkāpt advokātu disciplīnu ir nopietns pārkāpums, tāpēc es Gobzema rīcību šajā gadījumā uztveru kritiski. Protams, tikai tāpēc es netorpedēšu valdības veidošanas sarunas un turpināsim darbu pie tā izveides,” sacīja Bordāns.
Gobzems no advokatūras izslēgts pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, savukārt Advokātu ētikas komisija divreiz ir skatījusi Gobzema publisko izteikumu atbilstību advokatūras standartiem, bija teikts publiskā paziņojumā, ko izplatījusi LZAP. Paziņojumā norādīts, ka “advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams”.
VISMAZĀK DOMSTARPĪBU SOCIĀLAJOS UN AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMOS
Mēģinot vienoties par topošās Gobzema valdības darāmajiem darbiem, sešu valdības veidošanā iesaistīto partiju vidū vismazākās domstarpības ir jautājumos, kas saistīti ar sociālo nodrošinājumu un aizsardzību, savukārt visaktīvākās diskusijas raisa veselības un izglītības jomas.
Izglītības jomā ZZS neatbalsta KPV LV iecerēto augstskolu skaita samazināšanu, kā arī vairākās deklarācijas vietās aicina partiju precizēt tās izvēlēto terminoloģiju. Savukārt JV KPV LV deklarācijas projektu vēlās papildināt ar izglītības satura reformu, konsekventi un bez konceptuāliem grozījumiem realizējot Ministru kabineta (MK) izstrādātos jaunos standartus un vadlīnijas. Turpretim Attīstībai/Par!, komentējot KPV LV deklarācijas projekta izglītības sadaļu, ir norādījusi tās prioritātes, kas ir lasāmas AP programmā.
Veselība aprūpes jomā nacionālā apvienība ir norādījusi, ka tā bez papildu sarunām nevar atbalstīt “KPV LV” iecerēto slimnīcu tīkla pārņemšanu valsts pārziņā. Arī ZZS savos komentāros ir norādījusi uz vairākiem jautājumiem šī ierosinājuma saistībā, piemēram, par pārņemšanas procedūru un tās ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) projektiem, kas šajās slimnīcās tiek īstenoti. Turpretim AP arī šajā jautājumā nav paudusi viedokli par KPV LV piedāvājumu, bet gan piedāvājusi īstenot tos uzstādījumus, kas lasāmi partiju apvienības programmā.
Jautājumā par transporta infrastruktūru ZZS nepiekrīt KPV LV vēlmei apturēt dzelzceļa tīkla elektrifikāciju. Savukārt VL-TB/LNNK norādījusi, ka būtiskākais ir saprast, vai Latvija spētu vienoties ar Eiropas Komisiju par līdzekļu pārdali no dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta uz kādu citu.
Kultūras jomā vienīgā partija, kas deklarācijas projekta komentāros paudusi plašus komentārus, ir VL-TB/LNNK, kura norādījusi, ka pašreizējā deklarācijas redakcija nebalstās uz esošās situācijas izvērtējumu, kā arī tajā nav identificētas būtiskas prioritātes. Nacionālā apvienībā arī komentāros vairākkārtīgi norādījusi uz tās paveikto kultūras jomā pēdējo gadu laikā.
Iekšējās drošības jomā VL-TB/LNNK vēlās ar KPV LV izvērst plašāku un profesionālu diskusiju par KPV LV ieceri izveidot atsevišķu izmeklēšanas iestādi ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, apvienojot jau esošās izmeklēšanas iestādes. Savukārt JV šo priekšlikumu neatbalsta vispār.
Enerģētikas jomā ZZS apšauba KPV LV deklarācijā minēto elektrības ražošanas no atjaunojamajiem resursiem veicināšanu, norādot, ka “šī brīža reakcijā [tā] izskatās pēc jauna, slēpta OIK [obligātā iepirkuma komponentes] izveidošanas”.
Turpretim Jaunā konservatīvā partija (JKP) aicina KPV LV dzēst vairākus punktus no savas deklarācijas, tostarp lielāka deleģējuma paredzēšanu ministriem un tiesvedību termiņu samazināšanu atsevišķām lietu kategorijām. JKP arī vēlās papildināt deklarāciju ar punktu, kurā norādīts, ka tiks dekriminalizēti mazie noziegumi.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
