Paziņoti ikgadējās akcijas Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens laureāti. Par gada vārdu atzīts zibmaksājums, par gada nevārdu – influenceris, bet gada savārstījuma titulu izpelnījies politiķa Alda Gobzema “vīzija”, kurā viņš teica: “Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt.”
Gada savārstījums ir salīdzinoši jauna kategorija, kas gūst arvien lielāku atsaucību, skaidroja konkursa pārstāve Ieva Kolmane. Šajā kategorijā ir runa par domu, kas teikumā ir tikai daļēji vai nav nemaz nolasāma, vai arī teikums ir ļoti greizs, viņa stāstīja.
Šajā kategorijā līdz finālbalsojumam bez jau minētā nonāca vairāki savārstījumu piemēri, tai skaitā “Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”, “Patlaban par interesi par “KVV Liepājas metalurga” teritoriju izrāda “mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci” potenciālie partneri”, bijušā zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) sacītais “Paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas”, kā arī reklāmas sauklis “Spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi”.
Kolmane pastāstīja, ka iesūtīti tika arī tādi savārstījumu piemēri kā “Produkti, kas novērš izsaluma sajūtas rašanos” un “Valsts ieņēmumu dienests atklāj jaunu marihuānas ražotni”.
Balsojuma rezultātā par gada savārstījumu atzīts Gobzema izteikums “Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”. Kolmane minēja, ka būtu interesanti noskaidrot, kā izskatītos aptauja, kurā tiktu mēģināts skaidrot, kur cilvēki gribētu vai negribētu piedzimt.
Savukārt Rīgas Latviešu biedrība par gada savārstījumu atzina izteikumu “Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis stāstīja, ka, pirms 150 gadiem dibinot biedrību, valoda bijusi kā priekšnoteikums, lai kaut kas notiktu. “Valoda ir viena no nācijas pamatvērtībām, kas ir jānovērtē,” uzsvēra Gailītis, piebilstot, ka ar konkursa palīdzību iedarbināts zinību mehānisms, mudinot iedzīvotājus padomāt par valodu, jo īpaši ņemot vērā arvien lielāku cittautiešu iebraukšanu Latvijā.
Tikmēr līdz gada nevārda kategorijas finālbalsojumam nokļuva tādi pieteikumi kā “lielā bilde”, “oiks”, “darbības”, “influenceris” un “izporcionēt”. Par 2018.gada nevārdu atzīts “influenceris”. Publicists Egils Zirnis pastāstīja, ka vārda “influenceris” saknē esošajam vārdam “influence” latviešu valodā bijusi cita nozīme – gripa, saaukstēšanās, kas var likt domāt, ka “influenceris” nozīmē nevis personu ar ietekmi sociālajos tīklos, bet gan kādu, kas var “aplipināt” ar slimībām.
Konkursa pārstāve Iveta Grīnberga skaidroja, ka šoreiz iesūtīti daudzi priekšlikumi titulam “Gada spārnotais teiciens”. Līdz finālam nonākuši tādi teicieni kā “Deputāta kratīšana”, “Izkāp no telefona!”, “Kr. Remonta iela”, “Čekas maisiņš vajag?”, “Cilvēki Latvijai netipiskā apģērbā”. Par gada spārnoto teicienu atzīts Ceļu satiksmes drošības direkcijas kampaņas teiciens “Izkāp no telefona!”.
Savukārt par gada vārdu atzīts “zibmaksājums”. Stāstot par akcijai pieteiktajiem gada vārdiem, konkursa pārstāvis Andrejs Veisbergs atklāja, ka līdz finālbalsojumam nokļuva arī tādi vārdi kā “šķēlestiesa” – latviešu valodas versija vārdam “otkats”, “veika” – aizstājējs vārdam “darbība”, “virsnullis”, “apnullis”, “zemnullis” – laikapstākļu apzīmējums, “jaunbārdis” – vārda “hipsteris” aizvietotājs latviešu valodā, “pietīkot” kā no angļu valodas aizgūta darbības vārda “laikot” aizvietotājs, “likumvide” – veids, kā izvairīties no lietvārda “likumdošana” lietojuma brīdī, kad tas neapzīmē procesu.
Pērn par gada vārdu tika nosaukts “straumēt”, “straumēšana”, gada nevārda titulu izcīnīja “transporti”, savukārt par gada gada spārnoto teicienu atzīts teiciens “Vislabāk ir dzemdēt Latvijā!”.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
