Pēc tam, kad Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām ceturtdien plkst.5 no rīta pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus un izraisījis plašu neapmierinātību sabiedrības un mediju vidē, solījumu iesaistīties šī jautājuma risināšanā izteicies arī atbildīgās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš uzsver, ka jebkurā pašvaldībā Latvijā arī ikvienam opozīcijas deputātam ir tiesības neierobežoti uzdot jautājumus un to nedrīkst ierobežot.
Rīgas domē pieņemtie grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz “galavārdu”, kam atvēlēs trīs minūtes laika. Minētos grozījumus trešdien domes kārtējā sēdē rosināja pozīcijas pārstāvji, kam kategoriski iebilda opozīcijas deputāti.
Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Rīgas domes sēdē pieņemto lēmumu saistībā ar ierobežojumu noteikšanu domes deputātu uzdodamo jautājumu skaitam, Gerhards publiskā paziņojumā uzsvēra: “Gadījumā, ja Rīgas domē, pieņemot minētos nolikuma grozījumus, ir pārkāpti demokrātijas principi – lēmums tiks atcelts.”
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, kad ar savām sūdzībām par opozīcijas deputātu darbu ierobežošanu pie atbildīgā ministra vērsušies Ventspils pilsētas domē strādājošie mazākuma deputāti, ministra solījumi šobrīd vairāk liecina par laika vilcināšanu un centieniem draudzīgā ceļā ar “neērtajām” pašvaldībām atrast kādu kompromisu. Tiesa, Ventspils domes opozīcijas deputātiem ir beidzot panākt kaut kādu reakciju no VARAM puses. Šis skaļais gadījums Rīgas domē varētu izkustināt iestrēgušo situāciju arī Ventspils pilsētas domes gadījumā, kad opozīcijas deputāti tiek praktiski pilnībā izolēti no jebkādas līdzdalības lēmumprojektu izskatīšanas un izstrādes.
Rīgas domes gadījumā pašlaik Gerharda vienīgā reakcija ir dot solījumu, ka rīkosies, ja tas būšot nepieciešams. “Ikviens domes deputāts – gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, pārstāv savu vēlētāju intereses – ja iespēja uzdot jautājumus no pozīcijas puses tiek vienpusēji ierobežota, tad opozīcijas deputātam tiek liegta iespēja pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā. Demokrātiskā valstī deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumu – gan ziņotājam, gan iesniedzējam, kamēr deputāts ir guvis pārliecību, ka attiecīgais domes lēmums tiks pieņemts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēs,” uzskata Gerhards.
Viņš atgādina, ka Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka: deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs, kā arī to, ka domes sēdē deputātam ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus.
Turklāt norādāms, ka deputātu jautājumu uzdošanas ilgumu un uzdoto jautājumu skaitu ierobežot nedrīkstētu, jo domes sēdē izskatāmo jautājumu apjoms un būtība var krasi atšķirties.
“Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav saņēmusi Rīgas pilsētas domes grozījumus nolikumā, kas atbilstoši masu medijos izskanējušajai informācijai paredz noteikt un ierobežot deputātu tiesības uzdot jautājumus, pārtraukumu ilgumu un biežumu, kā arī deputātu galavārda vai secinājumu izteikšanu. Pēc nolikuma grozījumu saņemšanas, VARAM veiks grozījumu izvērtēšanu pēc būtības un sniegs atzinumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” tā VARAM par Rīgas domē pieņemto lēmumu.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
