Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā nav informācijas, ka krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.
Kalnmeiers žurnālistiem teica, ka amata atstāšana ir paša Latvijas bankas prezidenta lēmums un to ģenerālprokurors nevarot komentēt. Attiecībā uz Rimšēviča apgalvojumu par lietas pasūtījuma raksturu Kalnmeiers atbildēja, ka šādā gadījumā nepieciešami vairāk argumentu nekā izskanējis Rimšēviča vakar sarīkotajā preses konferencē.
“Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turētā statuss vēl nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis. Nesasteigsim notikumus un ļausim, lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,” uzsvēra Kalnmeiers.
Saistībā ar Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu ieņemt bankas prezidenta amatu – Kalnmeiersnorādīja, ka izmeklētājs ir izskaidrojis, kādus ierobežojumus uzliek konkrētais drošības līdzeklis un tā ir personas izvēle, ievērot vai neievērot šo drošības līdzekli. “Sekas ir noteiktas likumā, proti, ja persona nepilda noteiktos ierobežojumus, tad procesa virzītājam ir tiesības izvēlēties bargāku drošības līdzekli,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Kalnmeiers arī norādīja, ka drošības līdzekļa pārkāpšanas gadījumā pastāv teorētiska iespēja zaudēt iemaksāto drošības naudu neatkarīgi no tā, kura persona to iemaksājusi.
Konkrētus Rimšēvičam piemērotos aizliegumus Kalnmeiers neminēja. Tie esot jāprasa procesa virzītājam, jo tos nepiemēro prokurors vai ģenerālprokurors.
Lūgts komentēt politiķu pausto, ka Rimšēviča lietu nepieciešams izmeklēt ātri, Kalnmeiers atbildēja, ka vēl nav pagājusi nedēļa kopš aizturēšanas, līdz ar to konkrētu termiņu saukšana būtu bezatbildība. “Ir veiktas neatliekamās izmeklēšanas un procesuālās darbības, tāpēc šobrīd nosaukt konkrētu iespējamu termiņu būtu bezatbildīga rīcība no manas puses,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Vaicāts, vai Latvijas tiesībsargājošās iestādes Rimšēviča gadījumā nav apmuļķotas un tām nav sniegta melīga informācija, Kalnmeiers atbildēja, ka izmeklēšanai ir jāizvērtē gan personu apsūdzoši, gan attaisnojoši pierādījumi, fakti un apstākļi. “Tas viss ir jāvērtē izmeklēšanas laikā. Katrā ziņā nav pieļaujama nekādu pārsteidzīgu secinājumu izdarīšana, kura nav pamatota ar konkrētiem pierādījumiem vai faktiem,” piebilda ģenerālprokurors.
Kalnmeiers vērsa uzmanību, ka informāciju par kriminālprocesa virzību, apstākļiem vai faktiem ir tiesīgs sniegt tikai un vienīgi KNAB izmeklētājs, jo viņam ir zināma sava taktika un apsvērumi, kādā apmērā var atklāt informāciju. “Ne KNAB vadītājs, ne uzraugošais prokurors, ne kāds cits nav tiesīgs sniegt plašāku informāciju kā viņam to atļāvis izmeklētājs,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par ABLV Bank darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un Norvik banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar Trasta komercbanku, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Autors: LETA / Foto: LETA
