48% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem neizrāda īpašas rūpes par aknu veselību, tikai 24% veikuši aknu pārbaudes, veicot analīzes, 10% dzer īpašas zāļu tējas, 8% vērsušies pēc padoma pie ārsta, savukārt 6% lieto uztura bagātinātājus, bet vēl 9% aknu veselības profilaksei darījuši kaut ko citu. Par to liecina BENU Aptiekas veiktā veselības monitoringa dati.
Monitorings parāda interesantu kopsakarību, – palielinoties vecumam, cilvēki biežāk saskaras ar aknu veselības problēmām. Piemēram, 15% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem ik pa laikam piedzīvo aknu darbības izraisītu sliktu pašsajūtu, savukārt iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 75 gadiem vidū šis rādītājs ir 46%. Pētījumā secināts, ka ar aknu darbības izraisītu sliktu pašsajūtu biežāk saskaras krievvalodīgie. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir latviešu, 22% ik pa laikam pieredz sliktu pašsajūtu aknu problēmu dēļ, savukārt krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 35%.
Aknām ir vitāli svarīga loma cilvēka organismā. Tās veido un izdala žulti, filtrē asinis, piedalās uzturvielu un vitamīnu uzsūkšanā, aptur toksīnu un steroīdu darbību, nodrošina organisma imunitāti, glabā vitamīnu A, D, B12 un dzelzs rezerves, kā arī veic olbaltumvielu vielmaiņu, šķeļ ogļhidrātus, veic to uzkrāšanu organismā un regulē glikozes koncentrāciju asinīs: ja tās ir pārāk daudz, tad uzkrāj, bet, ja par maz, tad izlieto rezerves.
Monitoringa dati parāda, ka iedzīvotāju vērtējumā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori ir alkohols (86%), taukaini, asi un sāļi ēdieni (62%), kā arī nepamatota medikamentu lietošana (60%). Aknu veselību negatīvi ietekmē arī smēķēšana, liekais svars un aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, nepietiekama šķidruma uzņemšana, kā arī ilgstošu medikamentu lietošana vai to uzņemšana lielās devās. Biežākās aknu problēmas ir hepatīti, taukainā hepatoze, aknu ciroze, aknu fibroze, aknu vēzis, kā arī aknu parazīti. Savukārt par iespējamām aknu veselības problēmām liecina ādas, gļotādu un acu baltumu dzelte, pārmērīgs nogurums, sāpes labajā paribē, urīna izvades traucējumi (arī tumšs urīns), šķidruma uzkrāšanās (biežāk ap vēderu, bet var būt arī potītēs, pēdās un citviet), kā arī visa ķermeņa nieze, miega traucējumi un slikta apetīte un nelabums. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, pēc iespējas ātrāk jāapmeklē ģimenes ārsts, kas veiks nepieciešamās asins analīzes un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie hepatologa.
Svarīgākie aknu rādītāji asins analīzēs ir albumīns, ASAT un ALAT, GGT, bilirubīns un Alfa fetoproteīns.
Ja ārstam ir aizdomas par vīrusu izraisītu hepatītu, var veikt specifiskas analīzes, lai noteiktu hepatītu antivielu klātbūtni. Aizdomu gadījumā ārsts var nosūtīt arī uz ultrasonogrāfiju (USG), datortomogrāfiju (CT), scintigrāfiju, magnētisko rezonansi (MRT) vai aknu biopsiju.
06.01.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
