Šī gada februārī Latvijā fiksēta zemākā inflācija kopš 2016. gada beigām jeb 1,8% gada izteiksmē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotie dati. Vērtējot patēriņa cenu dinamiku pēdējos mēnešos, inflācijas spiediens mazinās galvenokārt pateicoties pārtikas cenu pieauguma tempa kritumam.
Gada inflācijas samazināšanās pēdējos mēnešos liecina par cenu pieauguma tempa kritumu. Neskatoties uz to, ka cenas joprojām katru mēnesi ir augstākas nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bāzes efekta ietekmē gada inflācija vairs nepieaug tik strauji. Precēm cenas pieaug mērenāk nekā pirms gada, savukārt straujāks pieaugums vērojams pakalpojumu cenām. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas šī gada februārī palielinājušās par 4,0%. Precēm cenas pieauga par 2,8% un pakalpojumiem – par 7,1%.
Šī gada februārī fiksētais pārtikas cenu kāpums gada griezumā ir zemākais kopš 2016. gada septembra, veidojot 1,3%. Tas ir būtiski zemāks pieaugums nekā 2017. gadā vidēji, kad pārtikas cenas palielinājās par 6%.
Lai arī pārtikas produktu cenas bija par 1,3% augstākas, salīdzinot ar pērnā gada februāri, tomēr dziļāka analīze norāda uz diezgan būtiskām cenu izmaiņām atsevišķiem produktiem. Piemēram, sviesta cenas palielinājās par 36,5%, olas un cūkgaļa bija par attiecīgi 21,2% un 6% dārgākas. Tajā pašā laikā svaigo dārzeņu cena šī gada februārī bija par 19,2% zemāka nekā 2017. gada februārī, bet cukura, kā arī svaigu un atdzesētu zivju cenas samazinājās par attiecīgi 30,8% un 8,8%. Šāda cenu dinamika var radīt ļoti dažādus priekšstatus par cenu līmeņa reālo kustību atkarībā no katra iedzīvotāja individuālā patēriņa.
Kā uzsver Finanšu ministrija, pārtikas cenas stabilizējas, līdz ar to arī turpmākajos mēnešos būtiskas pārtikas cenu svārstības nav sagaidāmas nedz pasaules tirgos kopumā, nedz Latvijas tirgū.
Pārējās patēriņa preču un pakalpojumu grupās nav fiksētas būtiskas cenu svārstības, un februārī fiksētās cenu pārmaiņas atbilst iepriekšējo mēnešu tendencēm. Veselības pakalpojumu cenas pieauga par 3,9%, ko galvenokārt noteica cenu pieaugums zobārstniecības pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem. Februārī dārgāki bija arī telekomunikāciju pakalpojumi, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi.
Mazinoties neapstrādās naftas cenu svārstībām pasaules biržās, degvielas cenu kāpums pēdējos mēnešos ir stabils un vidēji atbilst 5%. Šī gada februārī degvielas cenas Latvijā bija par 5,2% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī.
Tajā pašā laikā par 1,4% samazinājās alkoholisko dzērienu cenas, būtiskāk samazinoties alus un vīna dzērienu cenām. Taču jāatzīmē, ka šī gada martā stājās spēkā jaunās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, kas diezgan spēcīgi palielinās alkoholisko dzērienu cenas. Balstoties uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, akcīzes nodokļa likmju palielināšana alkoholam palielinās patēriņa cenas vidēji par aptuveni pusprocentu, tādējādi inflācija šī gada martā varētu pietuvoties 2,5%.
Patēriņa cenas šī gada februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%. Februāris parasti neizceļas ar īpašiem cenu līmeņa lēcieniem, un svārstības pamatā ir saistītas ar sezonāliem faktoriem. Taču saistībā ar dažādu akciju ātrāku noslēgumu atsevišķām patēriņa precēm šoreiz situācija bija nedaudz citāda, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tendencēm. Apģērbu un apavu cenas februārī tradicionāli ir zemākas nekā iepriekšējā mēnesī, jo turpinās ziemas sezonas preču izpārdošana. Taču šogad apģērbu un apavu cenas februārī bija par 0,4% augstākas nekā janvārī. Nelielu cenas palielinošu efektu februārī radīja degvielas cenu pieaugums par 0,9%. Papildus tam, par 0,2% pieauga pārtikas cenas, ko pamatā noteica cenu kāpums svaigiem augļiem un maizei.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
