Šī gada februārī Latvijā gada inflācija jeb vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes piektdien publiskotie dati.
Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9%. Salīdzinot ar 2015.gadu, šobrīd precēm cenas pieaugušas par 5,7%, bet pakalpojumiem – par 10,2%.
LIELĀKĀ IETEKME – PAKALPOJUMIEM, PĀRTIKAI, ALKOHOLAM
Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+13,5%) un kartupeļiem (+23,9%). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,6%), konditorejas izstrādājumiem (+5,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+7,5%), gaļas izstrādājumiem (+4,9%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,3%), kafija (-6,8%) olas (-7,5%), piens (-5,4%), piena produkti (-2,7%), sviests (-7,2%), cukurs (-10,0%), biezpiens (-4,6%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 8,4%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 7,3%, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 10,2%.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 6,2%. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa īres maksa, kanalizācijas pakalpojumi.
Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5%. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,2%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,4%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, dīzeļdegvielai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam.
ANALĪTIĶI: INFLĀCIJAS KĀPUMS NAV GAIDĀMS
Ņemot vērā salīdzinoši zemo bezdarba līmeni un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita mazināšanos, šobrīd nav pamata domāt, ka tuvākajos gados algu kāpums Latvijā varētu būtiski mazināties, pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. “Tādēļ iekšējā ekonomikā noteikti jārēķinās par pakāpenisku pakalpojumu cenu pieaugums, kas lielā mērā noteiks inflācijas tendences Latvijā arī turpmāk. Papildus tam no šī gada marta atkal ir palielināts akcīzes nodoklis alkoholam un aprīlī gaidāms siltumenerģijas tarifu pieaugums Rīgā. Taču energoresursu cenas pasaulē šobrīd ir stabilizējušās zemākā līmenī nekā pērn, tādēļ inflācijaiLatvijā tuvākajā laikā nevajadzētu palielināties. Pēc manām prognozēm, šī gada vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 2,5-2,6%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada līmenim,’ tā Āboliņš.
Swedbank prognoze gada vidējai inflācijai ir 2.5% – tāds pats cenu kāpums kā pērn. Bankas ekonomiste Linda Vildava norāda, ka “mājokļu preču un pakalpojumu cenu kāpums varētu būt straujāks nekā pērn, bet neto algu pieaugums – lēnāks. Lai gan darba alga nav vienīgais mājsaimniecību ienākums, tas tomēr liek domāt, ka mājokļu uzturēšanai tērētā ienākumu daļa varētu saglabāties tuvu esošajam līmenim vai pat nedaudz pieaugt”.
“Nekādi negatīvi nosacījumi, kas liktu inflācijai būtiski aktivizēties, nav manāmi,” tā saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. “Kaut inflācijas kāpums būs iepriekšējo gadu līmenī, sabiedrisko pakalpojumu cenu pieaugums būs pamanāmāks un sabiedrībā uzturēs jutīgu uztveri pret inflāciju. Šā gada inflācijas prognoze ir 2,6%.”
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
