Uzsākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.
Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.
Prognozes samazināšana 2016.gadam saistīta ar nestabilo situāciju ārējā vidē un investīciju kritumu, īslaicīgi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku fondu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, nodrošinot straujāku IKP pieaugumu 2017.gadā.
Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums, savukārt vidējā termiņā, mazinoties nenoteiktībai ārējā vidē un Latvijas uzņēmējiem pārorientējoties uz straujāk augošiem tirgiem, izaugsme kļūs sabalansētāka starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Papildus tam līdz ar ārējās vides stabilizēšanos un straujāku ES fondu līdzekļu apguvi vidējā termiņā gaidāms arī investīciju pieaugums.
Pateicoties naftas un citu izejvielu preču cenu kritumam pasaules tirgū, kas noteicis arī citu energoresursu un pārtikas cenu samazināšanos Latvijā, inflācija arī 2016.gadā saglabāsies zema – 0,0% līmenī. 2017.gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 1,6%, ko noteiks izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem. Savukārt 2018. un 2019.gadā minēto faktoru ietekmē inflācija paaugstināsies attiecīgi līdz 2,0% un 2,5%.
Līdz ar ekonomisko izaugsmi sagaidāms, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, bet uzlabojumi kļūs arvien mērenāki, bezdarbam tuvojoties dabiskajam līmenim un samazinoties darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitam. Atbilstoši FM prognozēm bezdarba līmenis Latvijā samazināsies no 9,8% 2016.gadā līdz 8,4% 2019.gadā, savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits pēc 0,2% pieauguma 2016.gadā vidējā termiņā palielināsies tikai nebūtiski. Vidējā bruto darba samaksa, pēc FM prognozēm, 2016.gadā sasniegs 863 eiro un vidējā termiņā turpinās palielināties vidēji par 5,5% gadā.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Negatīvie riski savukārt joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem Lielbritānijas ES balsojuma sakarā. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, neprognozēta kavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.
2016.gadā FM prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 0,9% no IKP apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāk, salīdzinot gan ar Latvijas Stabilitātes programmā 2016.-2019.gadam, gan ar likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteikto deficīta līmeni. Zemāku deficītu pamatā nosaka mazāki procentu izdevumi, iemaksas ES budžetā un mazāki kapitālie izdevumi ES fondu projektiem, īpaši pašvaldību budžetos. Savukārt vidējā termiņā scenārijs pie nemainīgas politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2017.gadā 0,9% no IKP, 2018.gadā 0,3% no IKP, bet 2019.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,6% no IKP.
Ņemot vērā pieļaujamās atkāpes par īstenotajām reformām – likmes palielināšanu iemaksām 2.pensiju līmenī un plānotās reformas veselības nozarē, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem – vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2017.gadā ir 1,0% no IKP, 2018.gadā 1,1% no IKP un 2019.gadā 1,0% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, izejot no strukturālās budžeta bilances mērķiem, vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts: 2017. gadā 1,1% no IKP, 2018.gadā 1,0% no IKP un 2019.gadā 0,7% apmērā no IKP.
Pēc FM aprēķiniem indikatīvais fiskālās telpas apjoms vispārējās valdības budžetā 2017.gadā tiek prognozēts 4,9 milj. eiro, 2018.gadā 67,6 milj. eiro un 2019.gadā 215,6 milj. eiro.
