Ventspils valstspilsētā pēdējo nedēļu laikā saņemtas ziņas par vairākiem gadījumiem, kad nezināmas personas, uzdodoties par Sociālā dienesta darbiniekiem, cenšas iekļūt ventspilnieku dzīvokļos. Sociālais dienests norāda, ka dienesta darbinieki bez iepriekšējas pieteikšanās vizītēs nedodas, aicina būt uzmanīgiem un ziņot dienestam vai policijai par katru gadījumu. Arī citi blēži nesnauž – krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus, kā iztukšot lētticīgo iedzīvotāju kontus.
Pandēmijas ilgstošais periods ir kļuvis par “pļaujas laiku” dažāda veida krāpniekiem. Bieži dzirdam, kā telefonkrāpniekiem kārtējo reizi izdevies apmānīt dažāda vecuma ļaudis, iegūt pieeju viņu bankas kontiem un tos iztukšot. Valsts policija ziņo, ka kopumā krāpnieku guvums Latvijā jau pārsniedz septiņus miljonus (!) eiro. Visu šo naudu krāpniekiem paši savām rokām atdevuši lētticīgie iedzīvotāji, kuri, neraugoties uz neskaitāmiem Valsts policijas, banku sektora, mediju, dažādu uzņēmumu brīdinājumiem, izpauduši krāpniekiem savus bankas datus vai arī cerībā uz milzu peļņu investējuši apšaubāmās interneta platformās. Ja nu ļoti gribas spekulēt biržā, vērsieties pēc padoma pie savas bankas.
Kibernoziegumi tikai uzņems apgriezienus
Pēc notikuša krāpšanas gadījuma jāvēršas savā bankā un policijā, taču lolot lielas cerības, ka noziedznieki tiks notverti, sodīti un nauda atgūta, nevajadzētu. Sadzīt viņiem pēdas ir ļoti grūti vai pat neiespējami. Noziedznieki fiziski atrodas aiz mūsu valsts robežām, taču ar mūsdienu tehnoloģijām tas neliedz tiem ģenerēt viltotus tālruņa numurus ar Latvijas piederību, kuru cipari ļoti atgādina konkrētas bankas tālruņa numurus. Ja agrāk viens no pirmajiem brīdinājuma signāliem bija (ir arī tagad), ka “bankas darbinieks” vai “finanšu” speciālists runā tikai krieviski, tad tagad krāpnieku mafija piesaistījusi savam rūpalam arī attiecīgās valsts valodā runājošus “speciālistus”. Tas nozīmē, ka blēdis var runāt arī latviski. Lai arī par ko runātājs uzdotos, neviens īsts kādas valsts institūcijas vai finanšu struktūras darbinieks nekad neprasīs nekādus pieejas datus internetbankai.
Policija norāda, ka līdz ar digitālās vides attīstību, kibernoziegumu skaits tikai pieaugs. Tātad varam rēķināties ar to, ka krāpnieku paņēmieni, kā piekļūt mūsu bankā noguldītajiem līdzekļiem, kļūs arvien rafinētāki. Vienīgais veids, kā no tā pasargāties, ir nekad, nevienam un nekādos gadījumos nedot savus bankas datus un nemesties apšaubāmās afērās kriptovalūtas tirgos vai investēt virtuālās interneta platformās. Jāņem vērā, ka krāpnieki ir teicami apmācīti, kā iekarot cilvēku uzticību, tāpēc, ja saņemat šādu banku vai finanšu “speciālista” zvanu, nekavējoši lieciet nost klausuli. Galu galā, ja ir bažas, vienmēr varat piezvanīt uz savu banku pa tās mājaslapā norādīto tālruni un noskaidrot visus sevi interesējošos jautājumus. Pretējā gadījumā par mācību var nākties samaksāt ar visiem saviem ietaupījumiem.
Krāpnieki izdomā arvien jaunus trikus
Maksājumu karšu datus blēži mēģina arī izkrāpt, izmantojot loģistikas uzņēmumu SIA “DPD Latvia” un SIA “Omniva” zīmolus. Šajā gadījumā krāpnieki iztīra tādu cilvēku kontus, kuri internetā izlikuši preces pārdošanai. Krāpnieks piesakās iegādāties preci ar starpnieka palīdzību un nosūta upurim “DPD Latvija” vai “Omniva” mājaslapai vizuāli ļoti līdzīgu interneta vietnes saiti, kurā pārdevējs aicināts ievadīt savas norēķinu kartes datus. Ja cilvēks to izdara, viņš mierīgi var atvadīties no saviem līdzekļiem, pāris minūšu laikā konts būs iztīrīts tukšs.
Ne “DPD Latvija”, ne “Omniva” nepiedāvā šāda veida pakalpojumu interneta vidē un aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, bet, saskaroties ar krāpniecības mēģinājumu, nekavējoties vērsties Latvijas Valsts policijā. Tāpat ne “DPD Latvia”, ne “Omniva” nekad nesūtīs e-pastu ar ziņojumu par sūtījumu, kuru kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams piegādāt un kura saņemšanai iedzīvotājiem jāievada jau minētajā uzņēmuma lapai vizuāli līdzīgajā lapā savi maksājuma karšu dati.
Tādā veidā uzdarbojas krāpnieki un par šādiem gadījumiem jāziņo policijai. Tā kā krāpnieki izdomā arvien jaunus trikus, visus gadījumus paredzēt nav iespējams. Tādēļ vēlreiz atkārtosim – zāles ir tikai vienas: nedodiet nevienam savus bankas datus. Ja gadījumā tomēr esat izdarījis šādu stulbību, nekavējoties zvaniet savai bankai un informējiet par notikušo – ja ļoti paveiksies, banka var pagūt blēžu veikto pārskaitījumu apturēt.
Krāpnieki Sociālā dienesta darbinieka “ādā”
Iepriekš visur, tajā skaitā arī Ventspilī, bijušas dažādas krāpniecības un zagšanas izpausmes, kad, uzdodoties par dažādu servisu un pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, cenšas iekļūt dzīvokļos. Viens neuzmanības brīdis ir īstais moments, lai nelūgtie viesi acumirklī atrastu iemītnieka naudas maku vai uzkrājumu vietu, pēc tam žigli pametot dzīvokli. Kad īpašnieks atklāj zādzību, garnadži jau ir gabalā un tos noķert ir praktiski neiespējami. Vairumā gadījumu šie ir cilvēki no citām pilsētām un reģioniem.
Pēdējo pāris nedēļu laikā Ventspilī atkal uzdarbojas viltvārži, uzdodoties par pilsētas Sociālā dienesta darbiniekiem. Precīzs šāds gadījumu skaits nav zināms, taču dienests aicina ziņot ne tikai iestādei, bet arī policijai par katru šādu gadījumu un nekādā gadījumā neielaist savā īpašumā šādus cilvēkus.
Bet ko tad darīt? Sociālajā dienesta pārstāve Edīte Plāne uzsver, ka sociālais darbinieks nekad neapmeklē klientu tā dzīvesvietā bez iepriekšējas pieteikšanās un vizītes laika saskaņošanas. Tātad – darbinieks nekad neieradīsies uz savu roku. Ierodoties dzīvesvietā, darbinieks uzrāda savu darba apliecību, kurā ir minēts iestādes nosaukums, darbinieka fotogrāfija un amats, bet uz apliecības ir dienesta vadītājas paraksts un zīmogs. Ja tomēr atnākušais cilvēks vai cilvēki uzdodas par dienesta darbiniekiem, drošības labad vispirms jāsazinās ar dienestu pa tālruni 63601210 vai 63663001, pārbaudot konkrētā darbinieka identitāti.
“Sociālais dienests aicina nebūt lētticīgiem un norāda, ka iestāde, piešķirot iedzīvotājiem pabalstu vai sniedzot tiem palīdzību, nekad neprasa no palīdzības saņēmēja naudu un neliek parakstīt līgumu,” uzsvēra dienesta pārstāve. Tas liecina par to, ka krāpnieki cenšas arī tādā veidā izvilināt no lētticīgākiem cilvēkiem kādas naudas summas. “Aicinām pabrīdināt tuviniekus, īpaši sirmgalvjus, jo nereti par krāpnieku upuriem kļūst tieši viņi. Runājiet ar saviem vecākiem, vecvecākiem, lai viņi nenonāktu šādās situācijās, jo tas viņiem rada lielu stresu un pārdzīvojumu,” norādīja Edīte Plāne.
25.08.2021. / Autori: Artūrs Andžs, Ilona Bērziņa / Foto: Pixabay
