Mums ir daudz institūciju, kas cenšas risināt demogrāfijas jautājumus, bet esam nonākuši pie risinājuma, kas atņems vai samazinās pabalstus 70 000 bērniem, Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa sašutumu pauda labklājības ministrs Jānis Reirs.
Jau ziņots, ka saskaņā ar pašreizējo kārtību pabalsta apmēru nosaka bērna kārtas skaitlis atbilstoši dzimšanai, bet Demogrāfijas lietu centrs piedāvā jaunu kārtību, kas līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā paredzētu, ka pabalsta apmēru nosaka reālais aprūpējamo bērnu skaits ģimenē, skaidroja centra vadītājs, Saeimas deputāts Imants Parādnieks.
Reirs norādīja, ka ar šo priekšlikumu vismaz 70 000 bērnu tiks samazināts pabalsts. Ministrs teica, ka Labklājības ministrija otrdien valdības sēdē piedāvās savu risinājumu un tad būs jāizlemj, kā rīkoties. “Es praktiski nevaru pieļaut situāciju, ka no 2019.gada 70 000 bērniem tiks samazināts pabalsts,” uzsvēra Reirs. “Valstij ir svarīgs jebkurš bērns – gan ģimenes, kam vecākais bērns ir tīnis, gan tās, kam viņš ir pilngadīgs. [..],” piebilda ministrs.
Reirs gan izteicās, ka arī “Parādnieka piedāvātajai politikai ir tiesības uz dzīvi”, bet, ieviešot šo politiku demokrātiskās valstīs, noteiktu laiku būtu jābūt divām politikām, arī iepriekšējai, kā arī būtu jānotiek sabiedriskajām apspriešanām.
Skaidrojot Demogrāfijas lietu centra priekšlikuma būtību, Parādnieks norādīja, ka pabalsta mērķim ir jābūt sniegt atbalstu ģimenei brīdī, kad tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, laikā, ka bērns iet skolā. “Mērķis ir dot mērķtiecīgu atbalstu ģimenei, kuras faktiski audzina bērnu. [..]. Skatoties, kā tas ir citās valstīs, konstatējām, ka sanāk visai divdomīga situācija – ģimene, kurā ir divi bērni, pirmais un otrais bērns, saņem atbalstu 34 eiro apmērā, bet ģimene, kurai ir četri bērni, bet trīs jau pieauguši, paši strādā, nopelna, pašiem ir savas ģimenes, viens mazbērns, saņem 50 eiro. Faktiski ģimene audzina vienu bērnu,” skaidroja deputāts.
Tāpat esot konstatēts, ka ģimenes, kuru bērni pēc 9.klases izvēlas profesionālo izglītību, vairs nesaņem šo atbalstu. Arī to mainīšot centra priekšlikums. Kā rezumēja Parādnieks, atšķirībā no pašreizējās situācijas, atbalsta sistēmā tiks ieskaitīti bērni, kuri mācās profesionālajā skolā, kā arī tie, kas vēl 19 gados mācās vidusskolā.
Tikmēr šorīt intervijā Latvijas Radio demogrāfs Ilmārs Mežs piekrita, ka ilgtermiņā būtiski lielāki pabalsti par trešo un katru nākamo nepilngadīgo bērnu ir pareiza sistēma, taču pašlaik nedrīkst pieļaut situāciju, ka ģimenēm pabalsti samazinātos.
Pēc viņa teiktā, ja valsts nevar nodrošināt, ka nav zaudētāju, tad ir jāpaliek pie esošās sistēmas. Lai ģimenes nezaudētu pašreizējo atbalstu trūkst vēl 12 miljonu eiro, un, ja šīs naudas nav, “iespējams, ka prātīgāk būtu, ja mēs ar šo reformu nesteidzamies”, jo ļoti negribētos saņemt pārmetumus no cilvēkiem, kuri bija cerējuši saņemt lielāku atbalstu, bet tā vietā tas tiks samazināts.
Viņš norādīja, ka būtībā bērnam ir jābūt gribētam arī bez naudas, taču ja ģimenē ir jau grūtības ar viena bērniņa uzturēšanu, tad kāda var būt runa par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, jautā Mežs.
