ES fondu kavēšanās var atstāt negatīvu ietekmi uz budžeta izpildi

1278
Foto: Ieva Makare/LETA
Foto: Ieva Makare/LETA

Šonedēļ Fiskālās disciplīnas padome sniegusi apstiprinājumu Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozēm, ko valdība izmantos par pamatu, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta. Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam padome sniedz agrīnu apstiprinājumu FM makroekonomikas prognozēm, lai atbalstītu Valdības darbu pie gadskārtējo dokumentu – stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam, nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara – izstrādes.

“Kopumā FM izstrādāto makroekonomikas prognozi vērtējam kā reālistisku. Tomēr vienlaikus padome norāda uz būtisku riska faktoru, kas var ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību un līdz ar to arī budžeta izpildes rezultātus 2017.gadā un nākamajos gados – būvniecības nozare ir novājināta ārkārtīgi zemās aktivitātes rezultātā 2016.gadā, ko lielā mērā izraisījusi kavēšanās ar ES fondu ieplūdi ekonomikā,” norādīja padomes IKP darba grupas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Pirmkārt, nav pārliecības, ka kavēšanās neturpināsies arī šogad. Otrkārt, nav skaidrs, vai, ES fondiem visbeidzot kļūstot pieejamiem, nozare spēs uzreiz uzsākt projektu īstenošanu atbilstošos apjomos – šis risks varētu īstenoties 2018.gadā.

“Daļa darbaspēka no būvniecības nozares jau šobrīd ir pārorientējušies uz ārvalstīm, par ko liecina strauji augošais būvniecības pakalpojumu eksports pēdējos ceturkšņos. Ja būvniecības un investīciju nozarēs recesija ieilgs, tas atspoguļosies kopējā ekonomikas izaugsmē un atstās negatīvu ietekmi uz budžeta izpildes rezultātiem,” skaidro Kazāks. “Bet, ņemot vērā, ka lielākajā daļā Latvijas eksporta tirgu pieprasījums izskatās noturīgs, un arī ieilgušais deflācijas periods ir beidzies, tuvākajos gados ir sagaidāma straujāka nominālā IKP izaugsme nekā līdz šim.”

Padome apstiprinājusi FM prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, potenciālā IKP pieaugumu un izlaižu starpībām, inflāciju un IKP deflatoru.