Turpinot pērn aizsākto tradīciju, 31. oktobrī jeb Visu svēto dienā Ventspilī, koncertzālē “Latvija” notiks ērģeļmūzikas un mēmā kino vakars. Tajā britu ērģelnieks Ričards Hils (Richard Hills) veidos oriģinālu skaņu celiņu šausmu kino klasikai – režisora Roberta Vīnes 1920. gadā uzņemtajai filmai “Doktora Kaligari kabinets”.
Ričards Hils (Richard Hills) atzīts par vienu no nedaudzajiem mūziķiem, kurš spēj apvienot divas ērģeļmūzikas pasaules – klasisko un dramatisko. Mākslinieks ērģeļspēli sākotnēji apguvis pie Viljama Vaithheda Ročesteras katedrālē, pēc tam Oksfordas Ekseteras koledžā, Portsmutas katedrālē un Vestminsteras abatijā, kur viņa pasniedzēji bijuši ērģelnieki Rozmarija Fīlda (Rosemary Field) un Deivids Sangers (David Sanger). Šobrīd Ričards Hils veiksmīgi apvieno solo karjeru, baroka continuo spēli, kora apmācību un pasniedzēja darbu, vienlaicīgi būdams arī Sv. Marijas Londonas centra draudzes ērģelnieks.
Mākslinieks saņēmis neskaitāmas godalgas un apbalvojumus gan dzimtajā Lielbritānijā, gan ASV, kur Amerikas Teātra ērģeļu biedrība viņu 2010. gadā atzina par “Gada ērģelnieku”. Ričarda Hila solo sniegums daudzkārt translēts nacionālajās un starptautiskajās televīzijas un radio programmās, piemēram, BBC Radio 3 “Choral Evensong” un BBC Radio 2 “Friday Night is Music Night”. 2013. gadā mākslinieks debitēja prestižajā “BBC Proms”, atgriežoties šajā festivālā arī 2015. un 2019. gadā kopā ar BBC Skotijas simfonisko un Džona Vilsona orķestri.
31. oktobra koncertā publika iepazīs Ričarda Hila kino ērģelnieka pusi, dzirdot viņa versiju vienai no spilgtākajām vācu ekspresionisma kino filmām “Doktora Kaligari kabinets”, ko amerikāņu teātra kritiķis un producents Kenets Makgouvens raksturo īsi: “Filmā ir vairāk interesanta un aizraujoša nekā visā tā laika amerikāņu kinematogrāfā.”
Savukārt kino kritiķis Artūrs Zavgorodnijs atzīst:
“Novērtēt gandrīz simtgadīgas filmas nav viegli. “Nosferatu: Šausmu simfonija” un “Doktora Kaligari kabinets” ir žanra ikonas. Diži stāsti, kas ievērojami ietekmējuši ne tikai kino, bet arī kultūru kopumā. Paraugi, kurus pēc tam atdarinājuši citi meistari. Ekspresionisti prata attēlot savas iedomātās, absolūti subjektīvās īstenības, kas atgādina mežonīga ārprāta stāvokli, slimīgo atmosfēru. Ekspresionisms – tas ir antireālisms, taču arī ne sirreālisms. Esības romantisks redzējums un mēģinājums esību izskaidrot caur mākslīgo.”
29.10.2020. / Autors: SIA “Kurzemes filharmonija” / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
