2017. gadā kopumā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērs varētu būt pieaudzis par vismaz 4,5%, savukārt šogad mūsu valsts ekonomiskā izaugsme varētu sasniegt 4,2%, prognozē Ekonomikas ministrija.
Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums, norāda EM. Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. Pērn trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. Privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.
Pēc samazinājuma iepriekšējos divos gados strauja izaugsme 2017. gadā bija vērojama investīcijās. 2017. gada trīs ceturkšņos tās pieauga par 18,5%, tādējādi sekmējot arī būvniecības apjomu strauju pieaugumu par 18,6 procentiem.
Īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā, ko veicina gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs, norāda EM. Pagājušā gada trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2016. gadā apstrādes rūpniecība pieauga par 8,5%. Pieaugums bija vērojams visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Visstraujāk pieauga mašīnbūves un elektrisko un optisko iekārtu ražošana. Strauji attīstījās arī ķīmiskā rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana un metālapstrāde. Tāpat noturīgs pieaugums bija vērojams lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas rūpniecībā un kokapstrādē.
2017. gada trīs ceturkšņos straujš pieaugums bija vērojams arī transportā un uzglabāšanā par 7,5%, kura izaugsmē noteicošā loma bija augošajiem kravu autopārvadājumiem, kā arī pasažieru pieaugumam lidostā un jūras ostās. Tāpat strauji attīstījās pārējā rūpniecība – ieguves rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un ūdens apgāde – (kopējais pieaugums par 11%). Jūtams pieaugums bija vērojams arī informācijas un komunikācijas nozarē, kas minētajā periodā pieauga par 4,8%, ko sekmēja straujš pieaugums datorprogrammēšanā un informācijas pakalpojumos. Sabiedriskie pakalpojumi pieauga par 5,1%. Nedaudz lēnāka izaugsme bija tirdzniecībā un izmitināšanā (par 3,9%) un citos komercpakalpojumos (par 1,9). Savukārt pievienotā vērtība lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā pieauga par vienu procentu.
Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas – arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm varētu sasniegt 4,2%.
Straujākie pieauguma tempi 2018. gadā sagaidāmi apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Pateicoties labvēlīgai situācijai ārējā vidē, turpinās stabili pieaugt ķīmiskā rūpniecība, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, kā arī transportlīdzekļu ražošana. Tāpat, pateicoties privātā patēriņa kāpumam, turpinās stabili pieaugt arī mazumtirdzniecība un komercpakalpojumi. Augot budžeta izdevumiem, pieaugs arī sabiedrisko pakalpojumu sniegtie apjomi.
Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.
Iedzīvotāju līdzdalības līmenis un nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes – iedzīvotāju līdzdalības līmenis 2017. gada 3. ceturksnī bija 69,1%, bet nodarbinātības līmenis – 63,3%, kas jūtami pārsniedz pirmskrīzes periodā sasniegto. Nodarbinātības līmenis gada laikā pieauga par 1,8%, savukārt iedzīvotāju līdzdalības līmenis par 0,7%.
Līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un piedāvājuma samazinājumu, strauji turpina kristies arī bezdarbs. Darba meklētāju skaits 2017. gada trešajā ceturksnī saruka par 10,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, bet bezdarba līmenis – par vienu procentpunktu un bija 8,5%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības – bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī 2018. gadā, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās. Ņemot vērā to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, un tas atstās jūtamu ietekmi arī uz darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksām. Sagaidāms, ka 2018. gadā vidējā bruto alga pārsniegs 1000 eiro (2017. gada 3. ceturksnī tā bija 925 eiro). Savukārt bezdarba līmenis šogad varētu samazināties vidēji līdz 8%.
Vienīgais ceļš, kā nodrošināt izaugsmi situācijā, kad darbaspēks sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti jeb veicināt ekonomikas transformāciju. Tāpēc nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas – eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas, uzsver ministrija.
Ilgtspējīga modeļa izveidošanā īpaši svarīga loma ir reformām izglītības sistēmā un darba tirgus pārkārtojumiem, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Ir jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī uz pieaugušo izglītības attīstību.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
