Šī gada aprīlī gada griezumā Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 15,3%, savukārt imports pieauga par 11%. Kopumā šī gada četros mēnešos eksports bija par 9% un imports par 7% lielāks nekā 2017.gada periodā no janvāra līdz aprīlim, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir īpaši straujš kāpums, uzsver eksperti. Viņi akcentē gan vairākus faktorus, kuri ir veiksmes pamatā, taču arī svarīgus ieteikumus, kuri tūlīt arī jārisina, lai spētu noturēt pašreizējo eksporta pieauguma tempu.
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere skaidro, ka aprīlī eksporta vērtības pieaugumā lielākais devums bija koksnes un tās izstrādājumu eksportam. Būtiski pieauga arī graudaugu, mehānismu un ierīču, kā arī transportlīdzekļu eksports. Savukārt eksporta vērtība samazinājās dzelzs un tērauda, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu eksporta grupās.
Preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga nedaudz lēnāk kā kopējais eksports – par 14,6%. Eksports pieauga uz visām ES valstīm, izņemot Beļģiju, Bulgāriju, Kipru un Čehiju.
Aprīlī turpināja pieaugt eksports uz NVS valstīm – par 23,5%, tai skaitā uz Krieviju – par 20,4%, kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Aprīlī par 12,6% pieauga arī eksports uz pārējām valstīm.
Preču importa pieaugumu 2018.gada aprīlī galvenokārt ietekmēja mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports.
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece uzsver: eksportā svārstības ir ierasta lieta, tāpēc labāk skatīt tendences vairāku mēnešu garumā. Tā šī gada četros mēnešos preču eksports eiro izteiksmē palielinājās par 9%, kas ir nedaudz, bet tomēr lēnāk nekā pērn kopumā (10%). Apjomu pieaugums varētu būt vēl nedaudz lēnāks, ņemot vērā, ka šogad ir vērojams nedaudz augstāks ražotāju cenu pieaugums eksporta produkcijai nekā pērn.
“Pēdējās ziņas no lauksaimniekiem nav iepriecinošas – izskatās, ka sausums būs nopietni samazinājis ražu apjomu un attiecīgi arī lauksaimniecības produktu eksporta potenciālu. Apstrādes rūpniecībā apjomi šogad aug gandrīz uz pusi lēnāk nekā pērn, ko daļēji var skaidrot ar augsto jaudu noslodzi un darbinieku trūkumu. Eiro zonā, kas ir mūsu eksporta lielākais noieta tirgus, ekonomikas izaugsme sāk pamazām nolaist tvaiku, lai gan aizvien ir diezgan strauja. Pasaulē atkal ir uzbangojis protekcionisma vilnis, kas radīs nenoteiktību un, ja augs lielāks, var sašūpot Latvijas eksportu. Šie faktori varētu bremzēt eksporta sniegumu gada otrajā pusē,” prognozē ekonomiste.
Šnīdere norāda uz vairākiem būtiskiem faktoriem, kuri jāņem vērā, lai noturētu esošo līmeni: “Sagaidāms, ka saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksportatirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.”
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
