Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums šī gada augustā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 11,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ārējās tirdzniecības apgrozījuma kāpumu noteica gan eksporta, gan importa straujš pieaugums. Preču eksporta vērtība sasniedza 1078,3 miljonus eiro. Importa vērtība palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš 1995. gada, vienā mēnesī sasniedzot 1473,3 miljonus eiro.
Preču eksporta vērtība palielinājās par 7,8%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. To pamatā nodrošināja koka un koka izstrādājumu, satiksmes un mehānisko iekārtu, kā arī dzelzs un alumīnija eksporta kāpums.
Kā norāda Finanšu ministrijā, eksporta izaugsme bija prognozējama, uz ko iepriekš norādīja stabili ekonomikas konfidences radītāji ES kopumā. Papildus tam, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs un augošs, apliecina arī dati par Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījumu eksportā, jo šā gada augustā reģistrētais kāpums bija 9,8%, bet pirmajos astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā pieauga par 8,4%, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu. Tas kopumā atbilst arī preču eksporta pieauguma dinamikai kopš gada sākuma, jo eksporta vērtība pirmajos astoņos mēnešos bija par 9,4% augstāka nekā pērnā gadā attiecīgajā periodā.
ielāko devumu jeb gandrīz divas trešdaļas no eksporta izaugsmes augustā nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 30,9%, salīdzinot ar pērnā gada augustā. Pozitīva koksnes eksporta izaugsme fiksēta jau kopš pērnā gada vidus un pēdējos piecos mēnešos pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli, sasniedzot gandrīz 25% pieaugumu vidēji mēnesī. Sagaidāms, ka 2018. gadā kopumā koka un koka izstrādājumu eksports pārsniegs divu miljardu eiro atzīmi un sasniegs vēsturiski augstāko eksporta vērtību, prognozē ministrija.
Savu artavu kopējā preču eksporta kāpumā augustā deva arī reeksporta pieaugums. Tā, mehānismu un mehānisko ierīču eksports palielinājās par 15,6%, ko galvenokārt nodrošināja turboreaktīvo dzinēju eksporta pieaugums. Turklāt, satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 30,0%, ko nodrošināja diezgan plašs transportlīdzekļu klāsts – gan gaisa kuģi, gan ūdens pasažieru kuģi, gan arī citi mehāniskie transportlīdzekļi. Taču tik iespaidīgu eksporta kāpumu abās preču grupās galvenokārt nodrošināja reeksports.
Preču importa vērtība šī gada augustā palielinājās straujāk par eksportu, kopumā par 14,0%, tādējādi palielinot preču ārējās tirdzniecības deficītu par 103,3 miljonus eiro, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Importa kāpums būtu uz pusi mazāks, ja izslēgtu minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu par 81,9% jeb 106,2 miljonus eiro. Tikai šo preču importa kāpums augustā bijis lielāks nekā kopējais eksporta pieaugums, tādējādi tas būtiski ietekmēja ārējās tirdzniecības bilanci. Tik strauju naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu gada griezumā, ko noteica dabasgāzes importa pieaugums galvenokārt no Krievijas un Lietuvas, var uzskatīt par vienreizēji ietekmējošo faktoru, kura ietekme mazināsies turpmākajos šī gada mēnešos. Dabasgāzes imports no mēneša uz mēnesi ir diezgan svārstīgs un tieši augustā, gatavojoties jaunajai apkures sezonai, bija importēts vairāk dabasgāzes nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
