Pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika beidzot ir pārsniegusi pirmskrīzes augstāko punktu, kas tika sasniegts 2007. gadā. Tā, vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos pirmos datus par pagājušā gada pēdējā ceturksnī sasniegtajiem IKP rādītājiem, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Salīdzinājumā ar 2016. gada nogali pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 4,2%, savukārt pret iepriekšējo ceturksni IKP audzis par 0,3%. Tādējādi Latvijas ekonomika gada pēdējos mēnešus ir augusi nedaudz lēnāk kā trešajā ceturksnī, kad IKP pieaugums bija tuvu 6%. “Šāds mērenāks pieaugums gada nogalē gan iepriekš jau bija prognozējams un situācija ekonomikā kopumā joprojām vērtējama kā ļoti laba, un priekšnosacījumi veiksmīgai ekonomikas attīstībai šogad ir labvēlīgi. Pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu būt ap 4%,” norāda ekonomists.
No šiem datiem var secināt, ka pērn kopumā Latvijas ekonomika augusi par 4,5% un tas ir gandrīz 2 reizes straujāk kā vidēji iepriekšējos gados četros gados. “Tik labi rezultāti sasniegti pateicoties ļoti labvēlīgai situācijai pasaules ekonomikā, kur iepriekšējā gadā fiksēts straujākais pieaugums kopš 2011. gada, kā arī ES fondu investīcijām, kas pēc gada pārrāvuma atgriezušās Latvijas ekonomikā. Šie faktori lielā mērā noteica arī ekonomikas izaugsmi pērnā gada nogalē, būvniecībai augot par 21% un rūpniecībai par 5% salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni,” skaidro eksperts.
Vienlaikus gada pēdējā ceturksnī kopumā pozitīvo ekonomikas izaugsmi uz leju pavilka nelabvēlīgie laika apstākļi, kas visvairāk skāra lauksaimniecību un mežsaimniecību, kā arī tranzīta kravu kritums gada otrajā pusē. Šo gan daļēji kompensēja papildus elektroenerģijas ražošana Latvijas hidroelektrostacijās un relatīvi siltā gada nogale bija diezgan labvēlīga arī būvniecības nozarei.
“Skatoties uz 2018. gadu šobrīd var pietiekami droši apgalvot, ka pozitīvās tendences Latvijas ekonomikā turpināsies. Eiropā ekonomikas noskaņojums ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā, pasaules tirdzniecība turpinās stabila izaugsme un pagājušajā nedēļa Starptautiskais Valūtas Fonds atkal paaugstināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam līdz 3,9%. Tas ir labs signāls Latvijas eksportētājiem un līdz rūpniecība Latvijā šogad varētu augt par 5-7%. Papildus tam strauju izaugsmi šogad es sagaidu arī būvniecībā, taču plusos būs lielākā daļa nozares. Izņēmumi tam varētu būt finanšu sektors un tranzīts,” norāda Āboliņš.
Īstermiņā būtiskākie riski Latvijas ekonomikai ir tikai kādi negaidīti finanšu vai ģeopolitiski satricinājumi pasaulē, savukārt no iekšējiem faktoriem šobrīd būtiskākais ir darba tirgus. Šī gada laikā bezdarbs Latvijā tuvosies 7%, vidējā darba alga pārsniegs 1000 eiro uz papīra un darba tirgus arvien vairāk kļūs arvien labvēlīgāks darba ņēmējiem. Vidējā termiņā darba tirgus noteikti ir lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā, tomēr šogad, visticamāk, situācija darba tirgū nebūs tāda, lai būtiski kavētu mūsu ekonomikas attīstību. Šis jautājums kritiskāks kļūs nākamgad un 2020. gadā. Bez darba tirgus nelielas bažas rada arī joprojām zemais investīciju līmenis Latvijā. Lai gan pērn būtiskas pieaugušas investīcijas transporta un nekustamo īpašumu nozarē, apstrādes rūpniecībā tās nav augušas kopš 2015. gada un līdz ar to atsevišķās nozarēs var pietrūkt jaudas, lai izmantotu augošo eksporta pieprasījumu, uzsver eksperts.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
