Latvijā joprojām pastāv ļoti nopietnas problēmas veselības pakalpojumu pieejamībā, komentējot Latvijas progresu Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju ieviešanā, žurnālistiem sacīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Saeimas Eiropas lietu komisijas preses brīfingā par Latvijas progresu EK rekomendāciju ieviešanā viņa norādīja, ka galvenais ziņojuma mērķis bija novērtēt, kāds progress panākts strukturālo reformu īstenošanā, kāda ir fiskālā un budžeta disciplīna, kādi sasniegumi vērojami investīciju veicināšanā, kā arī uzmanība pievērsta sociālajai aizsardzībai, nabadzības riskam un veselības aprūpei.
“Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, progress ir pieaudzis. Ja pērn tika konstatēts ierobežots progress, tad šogad ir zināms progress. Izskatāmies pat labāk par Vāciju, kā arī vērojams daudz labāks progress par Poliju un Ungāriju. Tomēr joprojām pastāv ļoti nopietnas problēmas ar veselības pakalpojumu pieejamību, konstatētas garas rindas, novērojamas arī aplokšņu algas,” teica Šteinbuka.
Neskatoties uz centieniem veselības aprūpes sistēmu uzlabot, piemēram, piešķirot vairāk līdzekļus no valsts budžeta, joprojām nav sasniegts tāds progress, kādu to vēlētos sabiedrība, teica EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja, piebilstot, ka tuvākajos gados šāds progress tomēr varētu tikt sasniegts. Tāpat viņa skaidroja, ka ēnu ekonomika joprojām ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, tādēļ šajā jomā Latvijai vēl priekšā liels darbs.
Viņa arī uzsvēra, ka joprojām pastāv liels nabadzības risks, kam īpaši pakļauti veci ļaudis. Tāpat ziņojuma secinājumi liecina, ka pastāv problēmas ar nodokļu reformas īstenošanu un tās ietekmi uz tautsaimniecību un cilvēku labklājību. “Neskatoties uz to, ka zināms progress šajā jomā ir sasniegts, joprojām atsevišķas cilvēku grupas cieš no ļoti liela nodokļu sloga. Tas skar cilvēkus ar ļoti zemām algām,” norādīja Šteinbuka.
Komentējot tālākos soļus, pārstāvniecības vadītāja vērsa uzmanību, ka jūnijā vai jūlija sākumā Eiropas Padome pieņems rekomendācijas visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un tajās tiks ietverti ieteikumi, kā valsts var uzlabot savu attīstību.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Par!/V) sacīja, ka komisijas locekļi bijuši vienisprātis, ka ziņojumā ietvertie jautājumi ir ļoti svarīgi, tādēļ komisija rūpīgi sekos līdzi tam, kā Latvija ieviesīs rekomendācijas.
“Ja nepanāksim situāciju, kurā Latvijā cilvēki jutīsies labi – vēlēsies šeit dzīvot un strādāt, tad riskēsim ar turpmāku cilvēku zaudēšanu. Jādomā, kā pacelt minimālo algu, kā sociāli nodrošināt tos cilvēkus, kuriem ir mazāka alga un kā izglītot jauno paaudzi un arī pārprofilēt pieaugušos cilvēkus,” teica Čigāne.
Viņa pauda pārliecību, ka rezultātus no dažādiem soļiem, ko Latvija ir veikusi, varēs redzēt tad, kad sabiedrībai būs labāka pieeja veselības aprūpei, kad uzņēmumi vairāk investēs, nevis izņems peļņu, kā arī tad, kad būs kvalitatīvāka izglītība un tiesiskā vide raisīs vairāk uzticību. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja piebilda, ka ziņojumā ietvertie secinājumi komisiju nav ļoti pārsteiguši, jo par vairākiem ziņojumā ietvertajiem jautājumiem jau iepriekš ticis diskutēts Saeimā gan saistībā ar nodokļu reformu, gan veselības aprūpi.
Jau ziņots, ka Latvija uzrādījusi labu progresu tādās jomās kā valsts budžeta deficīts, kas ir noturēts normas robežās, tāpat labs progress panākts augstākās izglītības jomā, kā arī samazinājusies priekšlaicīga mācību pārtraukšana vispārējās izglītības iestādēs. Uzlabojumi novēroti arī kopējā un bērnu nabadzības mazināšanā, tomēr EK ieskatā Latvijā joprojām saglabājas ienākumu nevienlīdzība. EK piebilst, ka pērn nabadzībai pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās līdz 28,5%, tomēr vidēji ES tas ir 23,5%.
Daļēju progresu pērn Latvija sasniegusi veselības jomā, kurā, neskatoties uz budžeta pieaugumu, veselības budžets Latvijā joprojām ir mazāks par 40% no ES vidējā rādītāja. EK arī norāda, ka, neskatoties uz Latvijā ievieto nodokļu reformu, tomēr joprojām trūkst analīzes par tās ietekmi uz tautsaimniecību. Daļējs progress arī novērots profesionālās izglītības jomā, kur lēni tiek ieviestas darba vidē balstītas mācības.
Daļējs progress arī noticis publiskās pārvaldes jautājumos, piemēram, lai arī ir noteikts personāla samazināšanas un pakalpojumu efektivizēšanas mērķis, tas tomēr neattieksies uz pašvaldībām un valsts uzņēmumiem, tādējādi mazinās reformas vispārējā efektivitāte. Savukārt minimālu progresu Latvija, EK ieskatā, uzrādījusi tādās jomās kā korupcijas apkarošana, piemēram, iestrēgstot trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektam, kā arī formāli pieejot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš minēja, ka ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas. Viņa sacīja, ka, saņemot EK ziņojuma par Latviju projektu, Finanšu ministrija sniedza EK “faktus, nevis viedokli” par visiem ziņojumā minētajiem jautājumiem, bet tie netika ņemti vērā. “Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,” uzsvēra Reizniece-Ozola.
Iepriekš komentējot EK sacīto par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Reizniece-Ozola norādīja, ka neatliekamie, steidzamie, dzīvībai un veselība svarīgie pakalpojumi tiek nodrošināti visiem pilsoņiem, turpretī plašāku veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņem tie, kas maksā nodokļus.
Autors: LETA / Foto: LETA
