Aizvadīto XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku pasākumus nedēļas laikā apmeklējis aptuveni pusmiljons cilvēku, turklāt uzstādīts arī jauns noslēguma koncerta un sadziedāšanās nakts apmeklētāju skaita rekords. Organizētāji un operatīvo dienestu pārstāvji svētkus vērtē kā labi izdevušos – tie bijuši emocionāli piesātināti, bet vienlaikus arī mierīgi.
Kā pirmdien pēcsvētku preses konferencē pastāstīja Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, svētku pasākumus nedēļas garumā apmeklēja kopskaitā ap pusmiljons cilvēku, bet tiešsaistē vēroja 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Latvijas Televīzijas tiešraides vērojuši cilvēki 23 pasaules valstīs, bet platformas LMT straume tiešraides – 61 valstī.
Svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, atzīmēja svētku izpilddirektore.
Viņa arī pastāstīja, ka svētku laikā kāda koriste no pasākuma norises vietas nogādāta slimnīcā, jo viņai sākušās dzemdības. “Vakar [svētdien] no rīta mēs šo informāciju saņēmām, ka Dziesmu svētku laikā koriste ir kļuvusi par māmiņu, un tas ir ļoti simboliski,” pauda Juhņēviča. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule preses konferencē apstiprināja, ka “dienests nogādāja māmiņu dzemdību namā laicīgi, un viss notika”. Cipule gan dzemdību detaļas sīkāk nekomentēja, taču Juhņēviča apsolīja nākotnē uzmeklēt šo mazuli.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) pēcsvētku preses konferencē pauda, ka aizvadītie Dziesmu un deju svētki bija vieni no labākajiem šīs tradīcijas vēsturē. Viņa akcentēja, ka šie bija pirmie Dziesmu svētki, kuru finansējums bija skaidri zināms jau trīs gadus iepriekš, kas to plānošanu krietni atviegloja.
Tāpat Melbārde uzskata, ka aizvadītajos svētkos gūtā informācija un pieredze palīdzēs rīkot nākamos Dziesmu un deju svētkus. “Mākslinieciski un organizatoriski ielikts ļoti labs pamats nākamajiem svētkiem 2023.gadā, svinot šīs tradīcijas 150 gadus. Nešaubīgi šis bija liels kultūras notikums,” sacīja Melbārde.
Viņa neslēpa, ka nākamajiem Dziesmu svētkiem nepieciešams cits biļešu tirdzniecības modelis. Pēc ministres domām, ideālais risinājums, protams, būtu biļetes piešķirt visiem latviešiem.
Arī Juhņēviča aizvadītos svētkus vērtēja kā izdevušos un atzīmēja, ka tie bijuši vērienīgi.
Deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš norādīja, ka ceļš uz dejotāju centrālā pasākuma realizāciju bija samērā sarežģīts, un, varbūt, tieši tāpēc gan viņam gan dalībniekiem ir gandarījums un prieks par paveikto Daugavas stadionā.
Viņš arī norādīja, ka par lieluzvedumu Māras zeme un noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā tiks veiktas analīzes, kuras prezentēs konferencē rudenī. Daugavas stadionu Purviņš raksturoja kā vienīgo vietu Baltijas valstīs, kur iespējams sarīkot tāda mēroga svētkus dejai – skatītāji stadionā spēj visu redzēt, bet dalībniekiem ir platība programmas izdejošanai. Pēc viņa teiktā, šogad tika mainīta deju lieluzveduma forma – ierastām dejām līdzi nāca dejotāju dalība “blakus dejās”, kas sarežģīja arī mēģinājumu procesu.
“18 150 ir līdz šim lielākais deju svētku dalībnieku skaits, kas virsvadītājiem uzlika ārkārtīgi lielu atbildību, un, pēc manām domām, tas izdevās. Darbojos deju svētkos kopš 1998.gada, un šī reize atšķīrās arī ar to, ka dalībnieki bija ļoti sagatavojušies, ļaujot mums lietas darīt ātri, pat ātrāk nekā grafikā bija paredzēts,” uzsvēra Purviņš.
Savukārt noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda prieku par virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu un koristu paveikto, savukārt komentāros par kopējo māksliniecisko izpildījumu bija samērā skops, sakot: “Atšķirībā no jaunievedumiem, asaras cilvēku acīs nemainās. Tās ataino patieso saviļņojumu nedēļas garumā un noslēguma koncertā. Es domāju, ka dziesma šorīt klusē. Man liekas, ka jāļauj cilvēkiem izgulēties, saprast, kas noticis. Gan jau kaut kad, ja būs vajadzība, parunāsim sīkāk par šo tēmu.”
Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas aizvadītos Dziesmu un deju svētkus nodēvēja par ļoti mierīgiem.
VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Ķuzis skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. Ķuzis īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.
Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.
Tāpat Ķuzis norādīja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas – Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.
Savas runas noslēgumā Ķuzis pauda pateicību apmeklētājiem un dalībniekiem, norādot, ka cilvēki bija mierīgi, pacietīgi un izglītoti par drošību.
Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šī gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies “sliktākajiem scenārijiem”.
Arī Eklons uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.
Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.
Arī NMPD direktore Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.
Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.
Cipule arī pauda pateicību Latvijas Sarkanajam krustam, kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.
Kā ziņots, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.
Svētku noslēgumā svētdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja koncerts Zvaigžņu ceļā, kas noslēdzās ap plkst.1, bet tam vēl sekoja vērienīgs sadziedāšanās pasākums, kas ilga līdz pat pirmdienas rītam, pēdējie dziedātāji atstāja estrādi vien ap septiņiem no rīta.
Autors: LETA / Foto: LETA
