Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā, preses konferencē informēja AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) pārstāvji. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils tālāk virzienā uz Ventspili (kopējās izmaksas – 660 miljoni eiro). Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu (kopējās izmaksas – 519 miljoni eiro).
Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam – rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā.
SIA Ernst&Young Baltic izstrādātajā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka dzelzceļa elektrifikācijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu lēšama 256 miljonu eiro apmērā (38% investīciju apgūs lokāli), uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 38 miljoni eiro, savukārt projekta netieši radītie tautsaimniecības ieguvumi – 220 miljoni eiro.
Savukārt kravu pārvadātājiem enerģijas izmaksu ietaupījums lēsts 405 miljonu eiro apmērā, bet ritošā sastāva ekspluatācijas ietaupījums aprēķināts 242 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus paredzama arī pozitīva ietekme uz vidi, samazinot izmešu daudzumu un tādējādi arī klimata pārmaiņu, veselības aprūpes un citus izdevumus. Tostarp mazināsies eļļu, dīzeļdegvielas un citu vielu noplūdes risks, kā arī dzelzceļa radītais troksnis.
Projektā Latvijas tautsaimniecību ietekmēs arī negatīvi faktori, piemēram, aprēķināts, ka samazināsies akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu ieņēmumi par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, taču kopējais ieguvums būs pozitīvs.
“Ernst&Young Baltic” projekta analīzi veica, ņemot vērā projekta dzīves ciklu 30 gadus pēc pirmā posma nodošanas ekspluatācijā 2023.gadā, ikgadējo kravu apgrozījumu 50 miljonu tonnu apmērā, dīzeļdegvielas cenas attiecību pret elektroenerģijas cenu 34% apmērā pēc 2024.gada prognozes, kā arī to, ka pēc 2020.gada jebkurā gadījumā tehnisku un ekonomisku apsvērumu dēļ jānomaina esošās dīzeļlokomotīves.
LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš klāstīja, ka galvenie plusi šim projektam ir pozitīva ietekme uz vidi un tautsaimniecību, jo sevišķi uz Latgales reģionu, kur paredzēts investēt aptuveni 340 miljonus eiro, turklāt Latvijas tautsaimniecība atgūs visus līdzekļus, kurus valsts puse būs investējusi pirmajā posmā.
Pēc viņa teiktā, Latvijas tranzīta koridors elektrificētajā posmā kļūs lētāks par vienu eiro uz vienu tonnu. Vienlaikus Lietuva jau ir nolēmusi līdz 2030.gadam elektrificēt līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdas ostai, tāpēc šis jautājums saistīts arī ar Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju reģionā.
Vienlaikus viņš piebilda, ka par šo projekta diskutēts ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, nozari, kā ar AS “Latvenergo” un AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvjiem.
Izvēle par labu Ventspils, nevis Rīgas virzienam izdarīta, ņemot vērā mazāk nezināmo faktoru no tehniskā viedokļa, mazāk blīvu satiksmi, vēlāku ietekmi uz AS “Pasažieru vilciens” pakalpojumu cenām, kas posmā Rīga-Aizkraukle vienam pasažieriem varētu pieaugt par 0,3 eiro, kā arī iespējamu sinerģiju ar projektu “Rail Baltica”, kad tajā sāksies būvniecība.
Vienlaikus Bērziņš noliedza jebkādu politisku spiedienu, lai izvēle būtu par labu Ventspils virzienam.
Savukārt vēlāk, elektrificējot virzienu uz Liepāju, tam varētu piemērot “Zaļā koridora” statusu. Patlaban pētniecības stadijā atrodas ar ūdeņradi darbināma lokomotīve, tāpat LDz apsver iespējas lokomotīves aprīkot gāzes iekārtām, un attiecīgi šāda veida pārvadājumi varētu tikt nodrošināti Liepājas virzienā.
Lai īstenotu projekta pirmo posmu, jārēķinās, ka no valsts un LDz tas kopumā prasīs aptuveni 300 miljonus eiro. Šis finansējums būtu nepieciešams, sākot no 2019.gada, un varētu tikt nodrošināts, palielinot LDz pamatkapitālu, uzņēmumam piesaistot kredītu, kā arī nodrošinot valsts līdzfinansējumu. Līdz 2019.gadam tiktu izstrādāts tehniskais projekts un sludināti iepirkumi.
Savukārt par tālāko projekta posmu finansēšanu skaidrības patlaban vēl nav, ņemot vērā, ka nav zināms, kāds atbalsta mehānisms dalībvalstīm no Eiropas Savienības sagaidāms nākamajā plānošanas periodā. LDz rēķinās, ka varētu saņemt līdzfinansējumu 20-30% apmērā no izmaksām, vienlaikus vērtējot Junkera investīciju plāna piedāvātās iespējas.
Bērziņš uzsvēra, ka gadījumā, ja valdība projektu neatbalstīs, “nekas nāvējošs nenotiks” un LDz turpinās darbu, taču patlaban Latvijai esot unikāla iespēja īstenot šo projektu ar būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Pašreizējā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.
Pirms šī pasākuma par elektrifikācijas projektu tika ziņots slēgtā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē. Iepriekš nozarē nebija vienprātības par projekta ekonomisko pamatotību un to, kuru virzienu būtu ieteicams elektrificēt pirmo – uz Ventspili vai uz Rīgu.
Galavārds par projekta īstenošanu vēl būs jāsaka valdībai. Ministru kabinets par šo jautājumu varētu lemt 25.oktobrī.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
