Drošības policija (DP) sākusi vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dienesta pārbaudes slēdzienu par “oligarhu sarunu” nokļūšanu publiskajā telpā.
DP ir saņēmusi iesniegumu par minēto notikumu un to izvērtē atbilstoši DP kompetencei. Plašākus komentārus DP nesniedz, līdz ar to nav zināms vai sākta pārbaude, vai kriminālprocess. Likums paredz, ka DP kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana un tā ir vienīgais specdienests, kuram ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
Komentārus par dienesta pārbaudes secinājumiem nesniedz arī KNAB. Biroja priekšnieks Jēkabs Straume šonedēļ intervijā Delfi TV ar Jāni Domburu Straume atzina pie pamatotām šaubām vai aizdomām par iespējamā valsts noslēpuma noplūdi vai nozaudēšanu iestādes vadītājam atbilstoši ir jāreaģē. Straume pavēstīja, ka slēdziens ir klasificēts un tas nosūtīts atbildīgajai drošības iestādei izvērtēšanai.
KNAB priekšnieks oktobra vidū vēl pirms iepazīšanās ar dienesta pārbaudes secinājumiem atzina, ka gadījumā, ja dienesta pārbaudē būs konstatēts iespējams noziegums, tad ir jāsāk kriminālprocess un viņaprāt, DP ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde valstī, kuras kompetencē ir izmeklēt šādus noziegumus.
Jau ziņots, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB priekšnieks oktobrī norādīja, ka nevar pateikt vai žurnālā Ir publicētās sarunas ir autentiskas, jo nav ekspertīzes un “izejas materiāla” – informācija, kas bija plašsaziņas līdzekļa rīcībā. Turklāt žurnāls atteicies šādu informāciju izsniegt. “Es nevaru pateikt, vai žurnālā publicētās sarunas ir autentiskas. Es varu pateikt, ka tās ir līdzīgas,” toreiz piebilda Straume.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.
Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava, iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu.
Autors: LETA / Foto: LETA
