Izvērtējot tā dēvēto “deputātu kvotu” priekšlikumus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā deputāti darbojās kā “balsošanas mašīnas”, pietiekami neiedziļinoties katra priekšlikuma lietderībā, secināja biedrība Sabiedrība par atklātību Delna.
Sadarbībā ar domnīcu Providus, Delna turpināja īstenot Saeimas monitoringu, vērtējot “deputātu kvotu” un Maksātnespējas likuma grozījumu izskatīšanu.
Monitoringā secināts, ka paši priekšlikumu iesniedzēji bieži nebija ieradušies uz sēdi, lai pamatotu naudas piešķiršanas nepieciešamību, un viņu vietā to darīja frakciju kolēģi, nereti nespējot sniegt detalizētu skaidrojumu. Atsevišķos gadījumos deputāti aizbildinājās ar pārlieku lielo dokumentu daudzumu, kuros grūti atrast nepieciešamo informāciju, taču uzstāja, ka pamatojums ir sagatavots un iesniegts, akcentēja Delna.
Tāpat, vērtējot “deputātu kvotas”, izskanēja aicinājums bez papildu argumentācijas “uzticēties Ministru kabinetam”, kurš esot priekšlikumus atbalstījis. Bez nopietna pamatojuma Saeimas dienaskārtībā iekļauti arī atsevišķi sīki priekšlikumi, piemēram, finansējuma piešķiršana konkrētiem remontdarbiem. 2017.gada budžeta projektā “deputātu kvotām” tika piešķirti 27,9 miljoni eiro, kaut gan vēl mēnesi pirms budžeta pieņemšanas publiski izskanēja informācija tikai par vienu divu miljonu eiro sadalīšanu, atgādināja “Delna”.
Novembrī monitoringa laikā uzmanība pievērsta arī Saeimā iesniegtajiem un strauji pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas pēc vairāku deputātu domām izmantoti, lai attaisnotu bezdarbību saistībā ar plašāku šā likuma grozījumu projektu, kas Saeimā atrodas jau kopš 2014.gada decembra.
Monitoringa veicēji norādīja, ka opozīcijas deputāti veltīja kritiku sākotnējā likumprojekta izskatīšanas procesam darba grupā, jo tajā neesot pieņemti lēmumi, bijusi ļoti maza deputātu interese un zema apmeklētība. Maksātnespējas likuma jaunie grozījumi, kas 22.decembrī tika pieņemti galīgajā lasījumā, paredz Maksātnespējas administrācijas funkciju palielināšanu, reizē stiprinot uzraudzības veidus un ieviešot disciplināratbildību administratoriem, tāpat grozījumi paplašina to personu loku, kuras var uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesus.
