Biedrība Sabiedrība par atklātību Delna iesniegusi atkārtotu (papildinātu) pieteikumu Satversmes tiesai par Ventspils koncertzāles projekta neatbilstību vides uzlabošanas mērķiem.
Kā pastāstīja Delnā, pēc biedrības domām, nav nodrošināts izmaksu efektīvs siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisiju samazinājums, bet gan palielinājums, kas neatbilst Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un tiesiskuma principam.
Kā zināms, Satversmes tiesa (ST) nolēma neierosināt lietu pēc Delnas pieteikuma, kurā organizācija vēlējās apstrīdēt valdības ieceri par emisijas kvotu tirdzniecībā iegūto 25 miljonu eiro pārdali diviem projektiem – Ventspils koncertzālei un Jelgavas domei.
Kā norādīja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST kolēģija iepriekš pieņēma lēmumu atteikt lietas ierosināšanu pēc Delnas pieteikuma. Pieteikumā lūgts atzīt Ministru kabineta 2016.gada 26.janvāra noteikumus «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa «Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas» nolikums» par neatbilstošiem Satversmei.
Tiesnešu kolēģija atzina, ka pieteikumā nav pamatots, ka apstrīdēto noteikumu pieņemšanas gaitā būtu konstatējami būtiski procesuāli pārkāpumi. Līdz ar to pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
Kā aprīlī norādīja Delnas vadītājs Jānis Volberts, minētie līdzekļi saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna prioritātēm būtu novirzāmi ekonomiski efektīvākam uzņēmējdarbības atbalstam.
«Naudu plāno piešķirt diviem projektiem – 15 miljonus eiro koncertzālei un atlikušo – tikpat mērķi nesasniedzošam projektam. Tas ir netaisnīgs un nelikumīgs lēmums, un ir pārsteigums, ka kaut kas tāds «iziet cauri» Pārresoru koordinācijas centram un tiek apstiprināts valdībā. Valstij ir citas, nozīmīgākas prioritātes – veselības aprūpe, demogrāfija, bet mēs redzam, ka milzīgi līdzekļi tiks novirzīti, piemēram, vienas koncertzāles būvniecībai, kas nekādā ziņā nav pašreizējā prioritāte,» sacīja Volberts.
Viņš norādīja, ka lēmums vērsties ST skaidrojams ar bažām par turpmāko līdzekļu sadali par emisijas kvotu pārdošanu. «Pēc mūsu aplēsēm, līdz 2020.gadam no kvotu pārdošanas budžetā ienāks līdz pat 100 miljoniem eiro, līdz ar to jābūt pilnīgai skaidrībai, cik lietderīgi šī nauda tiks sadalīta,» toreiz norādīja Delnas vadītājs.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno izsludināt konkursu, kurā zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai un atjaunošanai tiks sadalīti aptuveni 25 miljoni eiro, kas iegūti, izsolot emisijas kvotas.
Sadalot emisijas kvotu naudas, valsts mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisijas, būvējot zema enerģijas patēriņa namus. Uz naudu pēc noteikumiem var pretendēt pašvaldības un valsts iestādes sabiedrisku ēku celtniecībai vai pārbūvei.
