Saeimā iesniegta vairāk nekā 11 tūkstošu iedzīvotāju parakstu savākusī iniciatīva, kas aicina likvidēt iespēju deputātiem balsojumos atturēties. Sabiedrība par atklātību – Delna aicina Saeimu atbalstīt iniciatīvu un tādējādi vairot gan deputātu atbildību un atklātību, gan sabiedrības uzticību Saeimai, Delna jurists Jānis Veide.
Viņš norāda, ka sabiedrība sagaida – viņu ievēlētie deputāti būs aktīvi un atbildīgi – spēs izšķirties par pozīciju konkrētos jautājumos un skaidros lēmumus publiski. “Atturoties deputāti demonstrē pasivitāti un izvairās no skaidrojumiem, bet sabiedrībā tas vairo neizpratni par politisko procesu un rada neuzticību politiķiem,” komentēja Veide.
“Iespēja atturēties maldina sabiedrību, ka būt parlamenta sēdē klātesošam, bet bez skaidras pozīcijas par izskatāmo jautājumu, ir normāli. Praksē deputāti atturēšanos izmanto bieži un viens no mērķiem ir panākt, ka Saeima nobalso “pret”. Zināms, ka Saeima lēmumus pieņem ar 50% + 1 klātesošo deputātu balsīm “par”. Iespējama situācija, kad balsu “par” ir vairāk nekā balsu “pret”, taču balsu “pret” un “atturas” kopā ir vairāk nekā balsu “par”. Līdz ar to deputāts atturoties faktiski nobalso “pret”,” uzsvēra Veide.
Viņš skaidro, ka viena no valstiski svarīgākajām šādas prakses ilustrācijām ir 2011.gada maija Saeimas balsojums par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 10.Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Par kratīšanu nobalsoja 35 deputāti, pret 7, nebalsoja 4, bet atturējās 37. Kaut arī balsu “par” bija vairāk nekā “pret”, kratīšana netika veikta un prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu.
Šā gada 2.jūnijā Delna Saeimā iesniedza iniciatīvu par atklāti vēlētu valsts prezidentu, ko arī atbalstīja 11 tūkstoši iedzīvotāju. Delnas iniciatīva jau nodota izskatīšanai Juridiskajai komisijai. “Abu iniciatīvu savāktie paraksti signalizē, ka sabiedrības vēlas redzēt deputātus, kuri pieņem lēmumus, nevis izvairās no tiem un slēpjas aiz atturēšanās vai aizklātības maskas,” uzsvēra Delnas jurists.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
