Ir noslēgusies topošās Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcijas izbūve un tā kā darbi norit pēc plāna, paredzams, ka objekts ekspluatācijā tiks nodots laikā – 2019.gada pirmajā ceturksnī. Tomēr ir daži jautājumi, kurus, pirms svinīgās lentīšu griešanas Ventspils mūzikas skolas atklāšanā, gribētos noskaidrot.
Jaunās ēkas kopējā platība būs 6883 kvadrātmetri, bet tajā esošajā koncertzālē paredzētas 600 sēdvietas.76% telpu būs skolas vajadzībām, bet 24% – komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Kopējās objekta izmaksas ir 31 miljons eiro.
Ventspilnieks.lv jau rakstīja, ka, saskaņā ar mūsu lasītāju sniegto informāciju, minētā objekta būvniecībā nodarbinātie strādnieki samaksu par padarīto saņemot ne vien oficiālā veidā pēc visu nodokļu nomaksas, bet arī aploksnēs. Turklāt alga par padarīto darbu mēdzot ievērojami aizkavēties, un daudzi strādnieki, protestējot pret šādu kārtību, neejot uz darbu, līdz bosi tomēr atrodot par vajadzīgu norēķināties. Ventspilniekiem ir tiesības zināt, vai par šī grandiozā objekta būvniecību celtniekiem tiešām tiek maksāts aploksnēs, un ja tā, tad kurš šādu lietu ir pieļāvis, un kura amatpersona uz to “pievērusi acis”.
Jo īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka lauvas tiesu no Ventspils mūzikas skolai atvēlētā finansējuma veido Eiropas Savienības fondu un valsts finansējums. Proti, Ventspilij mūzikas skolas celtniecībai savulaik izdevās piesaistīt 15 miljonus eiro no finansējuma, kas domāts siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai, un izskanēja pat aizdomas, ka VARAM 2015. gadā izsludinātais konkurss “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātais konkurss “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkai” valdības īpašās labvēlības dēļ ticis radīts tādēļ vien, lai Ventspils pašvaldība tiktu pie jau minētajiem 15 miljoniem. Arī Valsts kontrole pirms gada atzina, ka piešķirot Ventspils mūzikas skolai siltumnīcas efekta mazināšanai paredzētos līdzekļus, patiesībā mērķis, kam šī nauda domāta – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums – netiks sasniegts.
Ventspils mūzikas skolas projekta finansējums nenāk no emisiju naudas vien. 10 miljoni eiro saņemti no kultūrizglītības iestādēm piešķirtā struktūrfondu finansējuma, vēl pusotrs miljonu no tā dēvētajām deputātu kvotām. Ventspils pašvaldība pati šajā objektā ieguldījusi salīdzinoši nelielus līdzekļus.
Interesants ir arī jautājums, kādēļ Ventspils mūzikas skolas izmaksas – jau minētais 31 miljons eiro, daudz neatpaliek no Liepājas “Lielā dzintara” izmaksām – tas kopā izmaksāja 38 miljonus. Daudzfunkcionālājā “Lielā dzintara” astoņstāvu kompleksā ir zāle ar vairāk nekā 1000 sēdvietām, kā arī simfoniskā orķestra mājvieta un arī mūzikas skola. 2013. gadā ekspluatācijā nodotās Latgales vēstniecības “Gors” kompleksa būvniecībai savulaik tika izlietoti nedaudz virs 18 miljoniem eiro, kopējā ēkas platība ir 11 166 kvadrātmetri, tās daudzfunkcionālā centra Lielajā zālē paredzētas sēdvietas līdz 1000 skatītājiem, savukārt Mazajā zālē līdz 250 skatītājiem. 2014. gadā ekspluatācijā nodotās Vidzemes reģionālās koncertzāles “Cēsis” būvniecības izmaksas bija nepilni 14 miljoni eiro, un tās apmeklētāju rīcībā ir akustiskā koncertzāle ar 800 skatītāju vietām, kamerzāle, ērģeļu zāle, kino zāle un izstāžu zāle. Vidzemes koncertzāles ēkā ir mājvieta gan Cēsu amatiermākslas kolektīviem un Vidzemes kamerorķestrim, tā arī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Koncertzāles projekta publicitātes foto
