“Lūdzu uzrakstīt, kāpēc neviena Ventspils skola nesaņem nevienu datoru! Tas ir taisnības mirklis!” pie laikraksta “Ventspilnieks.lv” redakcijas vērsās kāds pedagogs.
Konflikts
Sekojot cienījamā skolotāja norādītajai interneta saitei uz Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapu, tiekam pie 23. oktobra publikācijas “IZM parlamentārais sekretārs: noslēdzies iepirkums, un skolas saņems vairāk nekā 6000 jaunu portatīvo datoru”. Un – patiesi, palūkojot datoru saņēmēju sarakstu, neatrodam nevienu Ventspils izglītības iestādi, lai arī teikts, ka: “Datori tiks piešķirti pašvaldību dibinātajām vispārējās izglītības un speciālās izglītības iestādēm, ņemot vērā skolēnu skaitu 7. – 12. klašu grupā uz 2020.gada 1.septembri.” Ja skolēnu skaits ir 20 un vairāk, vismaz viens valsts gādāts dators – pienākas!
Saņemam operatīvu Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļas skaidrojumu: “Atbildot uz jautājumu – kāpēc nevienai Ventspils pilsētas skolai nav piešķirts portatīvais dators, jāsāk ar nelieku atskatu. Gatavojoties plānotajai kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai, Izglītības un zinātnes ministrija jau 2016. gadā sāka īstenot Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu programmu – Ventspilij tā ir iespēja modernizēt astoņas skolas, ieviešot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumus, uzstādot aprīkojumu 976 700 eiro apmērā. Jau veikti ieguldījumi 880 000 eiro apmērā, iegādāti gan stacionāri, gan portatīvi datori. Šoreiz atbalsts tiek sniegts 425 pamatskolām un vidusskolām, kuras nesaņem atbalstu iepriekš minētās programmas ietvaros.”
Ministrija arī norāda, ka pavasarī Ventspils pilsēta bijusi to 105 Latvijas pašvaldību vidū, kas saņēmušas kopumā 5266 viedierīces attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Šoruden Valsts kontrole, veicot revīziju, konstatējusi, ka 295 ministrijas iegādātās viedīrīces nav tikušas izsniegtas izglītojamajiem. Tās palikušas pašvaldību rīcībā, to skaitā Ventspilī. “Ventspils no ministrijas saņēma 139 viedierīces – 92 planšetes un 47 viedtālruņus. Izglītojamajiem netika izsniegtas 8 planšetes un 42 viedtālruņi – to pašvaldība pamatoja ar pieprasījuma trūkumu. Savukārt septiņi no iepriekš minētajiem viedtālruņiem izsniegti izglītības iestāžu darbiniekiem, kuri katru darba dienu no 6. aprīļa līdz 29. maijam piegādāja pusdienas izglītojamo dzīvesvietās, lai gan viedtālruņi tika piešķirti ar mērķi attālinātā mācību procesa nodrošināšanai,” minēts Valsts kontroles ziņojumā.
Pauze
Cerībā saņemt tikpat izsmeļošu Ventspils puses situācijas izklāstu, vēršamies Ventspils pilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldē, bet – ak vai. Vadītājas attaisnotas prombūtnes laikā nevienam no vietniekiem tā arī nerodas nedz laiks, nedz dūša situāciju skaidrot. Saņemam vien e–vēstuli ar sekojošu saturu: “Atsaucoties uz Jūsu lūgumu sniegt papildu komentārus par datoru piešķiršanu Ventspils pilsētas vispārizglītojošajām skolām, lai nodrošinātu attālināto mācību procesu, vēlamies jūs informēt, ka Ventspils Izglītības pārvalde izmanto divas mājaslapas, kurās tiek ievietota aktuāla informācija un ar kuru palīdzību tiek uzturēta saziņa ar sabiedrību – www.ventspils.lv un vip.ventspils.lv. Ventspils Izglītības pārvalde š.g. 30. oktobrī nosūtīja vēstuli Nr. 1 – 2/620, paužot savu viedokli par valsts piešķirto viedierīču nodošanu izglītojamajiem. Vēstule tika adresēta gan ministrei I. Šuplinskai, gan valsts kontrolierei E. Krūmiņai, gan Latvijas Radio raidījumam “Krustpunkti”.”
Lūgums ar vēstules saturu ļaut iepazīties arī laikrakstam “Ventspilnieks.lv” paliek bez atbildes. Pārceļam raksta publicēšanu par nedēļu.
Emocijas
“Tas ir negodīgi pret Ventspili!” savu sašutumu pauž sazvanītā Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane un turpina: “Tad vajadzēja pateikt tām deviņām lielajām pašvaldībām, kuras 2016. gadā sāka realizēt Eiropas Savienības līdzfinansēto programmu, ka 2020. gadā uz atbalstu pretendēt nevarēs!” Tamane teic, ka tolaik strādājusi Ogrē un situāciju labi zinot arī no otras puses – Ogre uz atbalstu pretendēt neesot varējusi. Vaicāta, vai tieši tāpēc viņai nešķiet tikai un vienīgi godīgi, ka šoreiz atbalstu saņem arī mazās skolas, Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja ieņem aizsargpozīciju: “Tad taisiet savu žurnālistisko izmeklēšanu un pārbaudiet, vai šoreiz gadījumā atbalstu nav saņēmusi arī kāda no skolām, kas piedalās arī 2016. gada projektā!”
Citās domās ir Ventspils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča: “Esam pateicīgi un priecīgi, ka ir ievērots vienlīdzības princips un šajā projektā datorus saņems arī vairākas Ventspils novada skolas. Ne vienmēr visi būs apmierināti!”
Daļēja skaidrība
Jautāta par Valsts kontroles ziņojumā teikto – skolēniem neizsniegtajām viedierīcēm, Ineta Tamane saka: “Es esmu matemātikas skolotāja. Tā arī uzrakstiet – matemātikas pedagogs uzskata, ka viedtālrunis nav kvalitatīvs mācību līdzeklis!” Pavasarī Ventspils Izglītības pārvalde, apzinot situāciju, konstatējusi, ka palīdzība attālināto mācību līdzekļu nodrošināšanai vajadzīga 150 ventspilniekiem. Saņemot no ministrijas vien viedtālruņus un planšetes, pieņemts lēmums vismaz vidusskolniekiem izsniegt portatīvos datorus no skolu krājumiem. Tā izveidojies Valsts kontroles konstatētais viedierīču pārpalikums. “Mēs neesam neko pārkāpuši! Priecājieties, ka tos dažus viedtālruņus izsniedzām darbiniekiem, kas veda pusdienas skolēniem!” turpinoši emocionāla ir Ineta Tamane. Un viņu var saprast. Tā vien šķiet, ka mūsu valstī kārtējo reizi kalpošana likuma burtam ir svarīgāka par cilvēkiem.
Visubeidzot – izrādās arī Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas departamentam ne vienmēr izdodas uz vēstulēm reaģēt tik operatīvi, kā laikraksta “Ventspilnieks.lv” gadījumā. “Joprojām neesam saņēmuši atbildi uz 27. augusta vēstuli, ko darīt ar krājumos esošajām viedierīcēm – kā drīkstam tās likumīgi lietot. Jautājām ministrijai, vai varam telefonus izsniegt, piemēram, sporta pedagogiem,” neizpratnē ir Tamane. Savukārt Ventspils novada izglītības pārvaldes vadītājas Ainas Klimovičas teiktais iezīmē vēl kādu iespējamo pārpalikušo viedierīču izmantošanai veidu, ja vien ministrija pacenstos risināt situāciju pēc būtības: “Aptaujājot skolēnus, konstatējām, ka mums nepieciešamas 37 viedierīces, tik arī saņēmām no ministrijas – 16 planšetes un 21 viedtālruni. Taču, kad sākās attālinātās mācības, izrādījās, ka palīdzība nepieciešama daudz vairāk skolēniem – ne visi bija pareizi novērtējuši savā rīcībā esošo ierīču tehniskās iespējas. Darījām, ko varējām, un visus ar nepieciešamo, protams, nodrošinājām. Arī šoruden par pašvaldības līdzekļiem esam iegādājušies 120 planšetdatorus novada jaunāko klašu skolēniem.”
20.11.2020. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Pixabay
