Tikai darbojoties kopīgam mērķim un ieklausoties vienam otrā iespējams rast risinājumu tranzīta nozares tālākās attīstības nodrošināšanai, pie šāda secinājuma trešdien nonāca biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) rīkotās diskusijas Vai varam vēl glābt tranzītu dalībnieki. Nozares pārstāvji aktīvi aicināja efektivizēt Latvijas dzelzceļa (LDz) darbību un pārmeta infrastruktūras maksas paaugstināšanu krītoša kravu apjoma situācijā. LDz un Satiksmes ministrijas pārstāvji aicināja uz nozares attīstību skatīties ilgstošākā laika periodā vismaz ar desmit līdz 20 gadu nogriezni, nevis tikai viena mēneša apjomā.
BATL prezidente Inga Antāne uzsvēra, ka visa tranzīta infrastruktūra – dzelzceļa sliedes, ostas utt. ir Latvijas resursi, kuri kopīgi jāprot izmantot konkrētu mērķu sasniegšanai – kravu pārvadājumiem. Viņa ir pārliecināta, ka tranzīta nozarei ir nākotne, bet visiem jāsēžas pie kopīga galda un jāmeklē kopīgi risinājumi, tai skaitā runājot par dzelzceļa elektrifikācijas projekta realizēšanu un tā ietekmi uz nozari kopumā, kā arī vienotā tranzīta koridora tarifa izstrādi.
Transporta nozares eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka tranzīta nozares pārstāvjiem ir aktīvi jādomā par kravu diversifikāciju, bet vienlaikus arī ir jāsamazina izmaksas vispirmām kārtām jau LDz izmaksas, kas padara Latvijas tranzīta koridoru nekonkurētspējīgu.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, zīmējot nākotnes prognozes, minēja, ka ogļu kravu apjomi Latvijas virzienā var samazināties pat par 70-80%, un aicināja aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras izmaksas pie kravu apjoma 30 miljoni tonnas gadā pašreizējo aplēšu 50 miljoni tonnas gadā vietā, jo tā var izrādīties nākotnes realitāte, ņemot vērā Krievijas politiskās nostādnes pārorientēt kravas uz vietējām ostām un Eiropas enerģētikas politiku pēc iespējas samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Kompānijas SRR valdes loceklis Sergejs Sergejevs norādīja uz perspektīvām, ko paver tranzīta organizēšana pretējā virzienā – no Eiropas uz Krieviju, vienlaikus uzsverot, ka mazāka dzelzceļa infrastruktūras maksa dotu iespēju labāk konkurēt ar citu valstu piedāvājumiem.
AS Ventspils tirdzniecības osta valdes loceklis Jānis Hāze iezīmēja LDz koncerna attīstību pēdējos desmit gados, norādot, ka investīcijas nav padarījušas tā darbību efektīvāku, kā arī nav sekmējušas infrastruktūras tarifa samazinājumu.
LDz viceprezidents Aivars Strakšas uzsvēra, ka dzelzceļa infrastruktūras maksa no nākamā gada palielināta tikai inflācijas līmenī, turklāt LDz ir samazinājis savas izmaksas par 10%.
Dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma LatRailNet valdes priekšsēdētāja Justīne Hudenko uzskata, ka ir svarīgi veidot kopīgu tranzīta koridora tarifu un visiem tajā iesaistītajiem vienoties par labākajiem spēles noteikumiem.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, atspēkojot pārmetumus par valdības neieklausīšanos tranzīta nozarē, paaugstinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, solīja, ka ministrija cīnīsies, lai daļa no iekasētās naudas par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai valsts subsīdiju veidā atgrieztos dzelzceļa infrastruktūrā.
BATL diskusiju rīkoja saistībā ar satraucošo situāciju tranzīta nozarē, kad pie kravu apjoma krituma un LDz nolēmis no nākamā gada paaugstināt tarifus kravu pārvadājumiem, lai meklētu risinājumus tranzīta nozares attīstībai un krīzes pārvarēšanai arvien pieaugošas konkurences apstākļos un situācijā, kad kaimiņvalsts Krievija mērķtiecīgi samazina caur Latviju transportēto kravu plūsmu.
Diskusijas rezultātā tapušos priekšlikumus plānots iesniegt Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, lai pievērstu valsts augstāko amatpersonu uzmanību iespējamai problēmsituācijai otrajā lielākajā Latvijas tautsaimniecības nozarē.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
