Latvijas uzņēmēju organizācijas strādā pie vidēja termiņa nodokļu reformas, rosinot veikt kardinālas izmaiņas nodokļu politikā, lai radītu pozitīvu stimulu tautsaimniecības izaugsmei un samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Darbs pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas norit. Ir kaut kādas lietas, kas ir vairāk izkristalizējušās un kļuvušas skaidrākas, ir tādas, kurās ir tālu līdz rezultātam,” teica Endziņš, piebilstot, ka paralēli tiek veiktas arī aplēses, kāda konkrētajām izmaiņām būs ietekme uz valsts budžetu.
Viņš atgādināja, ka pērn 9.augustā starp dažādām nevalstiskām organizācijām, tostarp LTRK, un Ministru prezidentu Māri Kučinski tika parakstīta vienošanās, paredzot, ka līdz šā gada 1.aprīlim jāizstrādā vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģija vismaz trīs gadu posmam. Tāpat vienošanās paredzēja veikt vairākus citus darbus, tostarp paplašināt reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību, kā arī pieņemt Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kas pērn tika paveikts.
Tamdēļ Finanšu ministrija kopā ar uzņēmēju organizācijām strādā pie uzlabojumiem nodokļu politikā un līdz 1.aprīlim nodokļu politikas stratēģijas izstrādi plānots pabeigt.
Endziņš sacīja, ka paredzēts pilnveidot Uzņēmumu ienākumu nodokļa regulējumu, darbaspēka nodokļa regulējumu, mazā biznesa regulējumu, kā arī citus nodokļus, tostarp akcīzes nodokli un nekustamā īpašumu nodokli.
“Norit darbs pie ļoti kardinālām izmaiņām nodokļu politikā. Prieks, ka Finanšu ministrijai (FM), Ekonomikas ministrijai (EM) un uzņēmēju organizācijām pagaidām sakrīt viedokļi, ka nodokļu politikai Latvijā ir jābūt konkurētspējīgai Baltijas valstu kontekstā. Proti, mums ir jāskatās, lai mēs katrā no nodokļu blokiem būtu labāki nekā mūsu Lietuvas un Igaunijas kolēģi. Ņemot vērā, ka nodokļu sistēma ir ne tikai valsts rīks, lai iekasētu vairāk naudas, bet mainītu arī uzvedību, jāmotivē uzņēmumi investēt attīstībā, lai kāpinātu savu produktivitāti. Ir jābūt motivācijai sākt biznesu, motivācijai maksāt nodokļus. Pašvaldībām jābūt daudz lielākai motivācijai savai teritorijai piesaistīt un noturēt biznesu. Tāpat esam vienojušies, ka nodokļu maksāšanai jābūt salīdzinoši lētai gan no biznesa viedokļa, gan no administrēšanas viedokļa,” teica LTRK vadītājs.
Endziņš apstiprināja, ka nodokļu stratēģija paredz atcelt solidaritātes nodokli. “Sagaidām, ka nodokļu sistēma darbaspēka nodokļu kontekstā būtu tāda, lai ļautu noturēt un piesaistīt Latvijai tādus uzņēmumus, kas spēj maksāt labas algas. Solidaritātes nodoklis ir pietiekami nesaprotams un dīvains veidojums Latvijas nodokļu sistēmā. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontekstā vajadzētu vairāk skatīties Lietuvas virzienā, un situācijai Latvijā vairāk adaptēt Lietuvas modeli, mēģinot to padarīt mazliet labāku. Tas nozīmētu, ka mēs atsākāmies no solidaritātes nodokļa,” teica Endziņš.
Viņš piebilda, ka LTRK ieskatā valstī būtiski būtu jāpalielina neapliekamais minimums, jo tas Latvijā ir viens no mazākajiem pasaulē, taču jāsaprot, cik tas izmaksā valstij un kā to sabalansēt. Tāpat stratēģijā būs jāpārskata arī minimālās algas apmērs, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. “Pagaidām tiek testēti dažādi varianti, dažādas hipotēzes, skaidrots, kā viena vai otra grupa izturēsies pret vienu vai otru risinājumu,” pauda Endziņš.
Pēc viņa teiktā, oficiāli jaunās nodokļu stratēģijas projektu plānots skatīt nākamajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē, savukārt gala versija gaidāma aprīlī.
FM šo darba devēju priekšlikumu vēl vērtē, jo tam ir nozīmīga fiskālā ietekme.
LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 1800 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības.
Kā ziņots, FM patlaban vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas un LTRK iesniegtos piedāvājumus, šodien, tiekoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, sacīja FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra.
Pirmais piedāvājums no darba devēju puses esot samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā arī palielināt neapliekamo minimumu no šobrīd esošajiem 60-115 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Putra piebilda, ka Igaunijā neapliekamais minimums ir 500 eiro. Tāpat tiktu saglabāti atvieglojumi par apgādājamajiem. Putra stāstīja, ka šis priekšlikums ir finansiāli ietilpīgs – vairāk nekā 200 miljoni eiro, tāpēc tas jāskata kontekstā ar citiem nodokļiem.
Tāpat darba devēju organizācijas piedāvājot palielināt nodokli kapitālam. Kā stāstīja Putra, piedāvājums paredz esošo nodokli palielināt līdz 20%, ieviešot “tā saucamo reinvestēto peļņu”. FM parlamentārais sekretārs stāstīja, ka 20% nodoklis būtu jāmaksā par peļņu, kas ir izņemta no uzņēmuma, bet nav ieguldīta uzņēmuma attīstībā.
FM arī izskata iespēju pārskatīt akcīzes nodokļus, tomēr tie būšot jāvērtē visas Baltijas kontekstā. Putra vērsa uzmanību, ka Latvijai ir garākā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, līdz ar to nopietni ceļot akcīzes likmes var pieaugt arī kontrabanda.
Vēl viens piedāvājums paredz pārskatīt slieksni, no kura uzņēmums tiek reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Patlaban uzņēmumam kā PVN maksātājam ir jāreģistrējas, ja gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tomēr piedāvājums paredz šo slieksni samazināt līdz 30 000 eiro. Tāpat iecerēts ieviest arī jaunus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, proti, paredzēti jauni reversā PVN pasākumi.
Putra arī sacīja, ka vēl viens smags jautājums, kas jāvērtē, ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas esot viskomplicētākais “pasākums”. Viņš skaidroja, ka situācija ar īpašuma nodokli dažādās Latvijas pašvaldības ir krasi atšķirīga. FM ieskatā “visiem” vienu mehānismu piemērot būtu grūti, tāpēc šo jautājumu vairāk varētu risināt pašvaldības, kuras var piešķirt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim līdz 90%. Līdz ar to pašvaldības varētu izvērtēt, kurām iedzīvotāju grupām atvieglojumi būtu nepieciešami.
Kā pēdējo piedāvājumu, kuru apsver FM, Putra nosauca gada apgrozījuma samazinājumu, pie kura uzņēmums kvalificējas kā mikrouzņēmums. Šobrīd viena no prasībām mikrouzņēmuma statusa saņemšanai ir, ka gada apgrozījums nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro. Putra norādīja, ka tiek vērtēts priekšlikums šo slieksni pakāpeniski noteikt 40 000 eiro apmērā, ņemot vērā, ka ir parādījusies tendence, ka caur mikrouzņēmuma nodokļu režīmu pat sabiedrībā zināmi uzņēmumi optimizē nodokļus.
