2024. gada vasarā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts meži projektā LatViaNature pabeigusi 13 pilotteritoriju ierīkošanu invazīvo sugu ierobežošanas metožu efektivitātes pārbaudei. Tas ir pirmais un līdz šim plašākais zinātniskais pētījums par invazīvo sugu ierobežošanu, kas ļaus sagatavot vadlīnijas valsts līmenī, kā ar šīm Latvijas dabai bīstamajām sugām cīnīties.
Pilotteritorijas visā Latvijā aizņem vairāk nekā 110 ha, tajās tiek pārbaudītas 23 ierobežošanas metodes piecām invazīvajām sugām, kurām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz Latvijas dabas daudzveidību – Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane, krokainā roze, ošlapu kļava un vārpainā korinte.
“Šis pētījums nākotnē ļaus ietaupīt laiku un līdzekļus ikvienam, kura īpašumu pārņem invazīvās sugas. Par metodēm, kas aizgūtas no ārvalstu zinātniskās literatūras un pētījumiem, mēs uzzināsim, kas Latvijā darbojas un kas nē. Tāpat izmēģinām arī Latvijā inovatīvas metodes, piemēram, invazīvo sugu tvaicēšanu. Bet par tām metodēm, kas Latvijā tiek izmantotas citos nolūkos, uzzināsim visefektīvāko to pielietojumu cīņā pret invazīvajām sugām. Kopumā jāuzsver, ka dabas aizsardzība ir zinātnē balstīta un šāds pētījums ir ļoti būtisks invazīvo sugu pārvaldības sistēmas uzlabošanai Latvijā,” skaidro Santa Rutkovska, LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas vadītāja.
Katrā teritorijā tiek pētītas kādas invazīvās sugas trīs līdz sešas ierobežošanas metodes, lai noteiktu Latvijas apstākļos visiedarbīgāko variantu. Metožu izvēle tiek balstīta uz ārvalstu zinātniskām publikācijām un pētījumu rezultātiem, kā arī līdzšinējo Dabas aizsardzības pārvaldes un citu valstu pieredzi. Tiek pielietotas arī Latvijā jaunas vai maz izmantotas, inovatīvas metodes invazīvo sugu ierobežošanai. Piemēram, konkurentaugu piesēšana, augsnes virskārtas frēzēšana, mulčēšana, izraušana ar rokas instrumentiem un traktortehniku, nozāģēto celmu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem, tvaicēšana, stumbru gredzenošana, selektīva celmu dedzināšana u. c.
Ierobežošanas darbi tiek īstenoti dabas ekspertu vadībā saskaņā ar detalizētu ikgadējo darbu plānu. Daļā pilotteritoriju darbi tika uzsākti pērnvasar, daļā – šovasar. Ierobežošanas metožu pētījums ilgs vēl divus gadus – līdz 2026. gada nogalei.
Pilotteritorijas izvietotas visā Latvijā gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas parkā “Ragakāpa”, gan pilsētvidē, piemēram, Daugavpilī un Jēkabpilī, kur invazīvo sugu ierobežošana dod arī netiešus ieguvumus – ļauj sakārtot pilsētvidi. Plašāka informācija par 13 pilotteritorijām un katrā pārbaudītajām ierobežošanas metodēm pieejama vietnē https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-ierobezosanas-teritorijas/.
Vienlaikus tiek veikts arī monitorings un invazīvo sugu izskaušanas metožu efektivitātes izvērtējums, lai dabas eksperti gūtu zinātniskus secinājumus. Tas 2027. gadā ļaus sagatavot vadlīnijas invazīvo sugu izskaušanai Latvijas mērogā. Turklāt visas pilotteritorijas kalpos kā demonstrācijas vietas nozares profesionāļiem un ekspertiem.
Visā Latvijā invazīvo sugu izplatīšanās ir nozīmīga problēma. Invazīvās svešzemju sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas strauji vairojas un agresīvi izplatās, izkonkurē vietējās sugas un apdraud dabas daudzveidību, izmaina ekosistēmas, rada ekonomiskus zaudējumus, atsevišķas sugas arī kaitējumu cilvēka veselībai. Vairāk par Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām varat uzzināt vietnē www.invazivs.lv.
Zinātniskais pētījums par invazīvo sugu ierobežošanu Latvijā notiek Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā integrētajā projektā LIFE-IP LatViaNature, kura viens no mērķiem ir izstrādāt efektīvu, daudzfunkcionālu invazīvo sugu pārvaldības sistēmu.
Projekts LIFE-IP LatViaNature – “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts digitālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu. Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
1.11.2024. / Autors: Dabas aizsardzības pārvalde / Foto: Latvianature.daba.gov.lv
