Centrālā vēlēšanu komisija vakar nolēma nereģistrēt parakstu vākšanai Latvijas Krievu savienības (LKS) iesniegto likumprojektu, kas paredz ieviest mazākumtautību skolu autonomiju.
Galvenie CVK iebildumi bija par likumprojekta 7. un 9. pantu, kuros noteikta Mazākumtautību departamenta direktora ievēlēšanas kārtība. Likumprojekta 7. pants paredz, ka “Departamenta direktors pēc iecelšanas amatā kļūst arī par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku”, bet likumprojekta 9. pants noteic, ka “departamenta direktoru ievēlē uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku Saeimas deputāti, kuri ziņās par sevi, kas tika pievienotas kandidātu sarakstam, norādījuši tautību, kas nav “latvietis””.
CVK ieskatā abas šīs likuma normas ir pretrunā Satversmei, jo pārkāpj Satversmes 24. pantā ietverto deputātu līdztiesības un demokrātiskā vairākuma principu un Satversmes 1. un 58. pantā ietverto varas dalīšanas principu.
Satversmes 24. pants nosaka, ka “Saeima, izņemot Satversmē atsevišķi paredzētos gadījumus, pieņem lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu”. Tādējādi ar likumu nevar noteikt atšķirīgus lēmumu pieņemšanas principus Saeimā. Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 58. pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. No šī izriet, ka Saeimai nav tiesību iecelt amatā tiešās pārvaldes iestāžu struktūrvienību vadītājus, kā to paredzējuši likumprojekta autori, ierakstot likumprojektā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Mazākumtautību departamenta direktoru ievēlē Saeima.
Pilns CVK lēmuma teksts būs pieejams piektdien, 9.martā, un šo CVK lēmumu likumprojekta iesniedzēji var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.
Tikmēr Tatjanas Ždanokas vadītā Krievu savienības partija jau paziņojusi, ka sestdien atkal rīkos plašu protesta gājienu Raiņa bulvārī un plāno šo vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt Augstākajā tiesā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
