Koalīcijas politiķi sagaida, ka vēl notiks plašas diskusijas par izglītības jomā nepieciešamajām reformām, kas varētu ietekmēt skolu skaitu.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veiktajā pētījumā Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā secināts, ka vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, komentējot IZM pētījumu, sacīja, ka pašlaik pedagogu skaits attiecībā pret skolēnu skaitu ir tāds, kas neļauj pienācīgi atalgot pedagogus. Un tā ir problēma, atzīst politiķis. Vienlaikus viņš uzvēra, ka nedrīkst aizskart sākumskolas, bet stingrākām prasībām attiecībā uz audzēkņu skaitu vidusskolās ir jābūt. Konkrēti standarti gan rūpīgi jādiskutē, un pētījums ir viens no diskusiju tēmām, piebilda Dzintars.
Viņš piekrīt, ka valdībai jābūt iespējai izstrādāt šādas prasības, taču pret reformām jāizturas ļoti atbildīgi, jāvērtē, kā tās ietekmēs konkrētu vietu. Tāpat jānotiek plašām diskusijām, ņemot vērā pašvaldību viedokli, teica Dzintars.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka partija atbalsta tās virzīto izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Viņa arī atzinīgi vērtēja to, ka viņš savā darbībā izmanto pētījumus. “Ir ļoti pareizi, ka lēmumus pieņem ne tikai aiz politiskās pārliecības, bet profesionāli,” norādīja politiķe.
Viņa arī akcentēja, ka skolu skaita samazināšana nav pašmērķis, bet tiek runāts par kvalitatīvu izglītību. Valstij ir jānodrošina, lai bērns līdz skolai varētu nokļūt, lai būtu labi skolotāji.
Zaļo un zemnieku savienība vēl iepazīsies ar pētījuma rezultātiem, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Tāpēc viņš pagaidām nekomentēja jautājumu par ZZS nostāju attiecībā uz pētījumā rekomendācijām par konkrēta skolēnu skaita nodrošināšanu mācību iestādē, kas var nozīmēt daļas vidusskolu reorganizāciju. Šadurska un viņa vadītās ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai skolēniem būtu iespēja mācīties modernās skolās, kurās ir kvalificēti pedagogi, sacīja politiķis, paužot savu personīgo viedokli.
Krauze vērsa uzmanību, ka valsts un pašvaldības kopējais finansējums izglītības jomai pēc iekšzemes kopprodukta ir “gandrīz vai Zviedrijas līmenī”, tāpēc svarīga ir arī līdzekļu efektīva izmantošana. Viņš norādīja, ka skolas visu laiku tiek modernizētas un mācību kvalitātes līmenis valstī turpina izlīdzināties.
Kā ziņots, IZM pētījumā pausts, ka, lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni attīstīto valstu vidū, arī izglītības sistēmai efektivitātes rādītājos jātuvojas attīstītajām valstīm. Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
Šadurskis paudis pārliecību, ka skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12.klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti. Viņš uzsvēris, ka visiem izglītības procesā iesaistītajiem “ir laiks iziet no komforta zonas”. “Tas ir absolūti nepieciešams, lai Satversmē garantētās tiesības uz izglītību var piepildīt ar reālu saturu. Tiesības uz izglītību nozīmē tiesības uz kvalitatīvu izglītību,” pētījuma prezentācijā akcentēja politiķis.
Ministrs ir pārliecināts, ja demogrāfijas pārmaiņām nesekos pārmaiņas izglītības jomā, tad nevar runāt par kvalitatīvas izglītības pieejamību. “Ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu vidusskolas posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti,” piebilda ministrs.
Autors: LETA / Foto: LETA
