Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pērn, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kopumā sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkstoši brīvo darbvietu, privātajā sektorā – 17,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkstošiem jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par vienu tūkstoti jeb 16,8%.
Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām – gan aizņemtajām, gan brīvajām – 2,6% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,4%, bet privātajā sektorā – 2,7%.
Otrajā ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga par 6,5 tūkstošiem jeb 0,7%, privātajā sektorā – par 7,8 tūkstošiem jeb 1,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā samazinājās par 1,2 tūkstošiem jeb 0,4%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,3% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3,1%. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kalpotājiem un vienkāršu profesiju darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.
Savukārt visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (5,1%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (3,8%), būvniecībā (3,7%), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; automobiļu un motociklu remonta jomā (3,1%), apstrādes rūpniecībā un ūdens apgādē, atkritumu apsaimniekošanā (3,0%), transporta un uzglabāšanas nozarē (2,9%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (2,7%) un administratīvo un apkalpojošo dienesta darbības nozarē (2,2%).
Augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 3,0% no visām darbvietām reģionā jeb 15,1 tūkstoši, savukārt zemākais – Vidzemes reģionā (1,4% jeb 0,8 tūkstoši).
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
