Šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.
Otro ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš.
Pērnā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2%), bet šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3% par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2%).
Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5%, bet Lietuvā – 8,0%.
Otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 18,9%, kas ir par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā pirmajā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 2,1 tūkstoti un, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni – par 2,9 tūkstošiem. No visiem bezdarbniekiem 14,7 tūkstoši jeb 15,6% bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 2,7 procentpunktiem un par 4 procentpunktiem, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni. Aizvadītajā ceturksnī 40,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3% jauniešu pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Šā gada otrajā ceturksnī 31,7% jeb 460 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, tātad – nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,1 tūkstoti jeb 1,5%.
19,7 tūkstoši jeb 4,3% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ir zaudējuši cerību atrast darbu.
