Lai gan Latvijas ostās pārkrauto kravu apmērs šogad desmit mēnešos ir pieaudzis par 6,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kravu pārvadājumu pozitīvajai izaugsmei var būt īslaicīgs raksturs. Nākamajā gadā gaidāms kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos, brīdina biedrība Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika.
Vēl joprojām lielāko kravu īpatsvaru Latvijas ostām nodrošina ogles (30%) un naftas produkti (22%) no Krievijas un Baltkrievijas, kamēr pārvadājumos pa Latvijas dzelzceļu šis īpatsvars ir vēl lielāks, oglēm veidojot 45%, bet naftas produktiem 24%. Līdz ar to šo kravu apgrozījumu svārstības vislielākā mērā ietekmē kopējo kravu apgrozījumu. Taču šo kravu apgrozījums ilgtermiņā ir ar konstantu lejupslīdošu tendenci.
“Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevies palielināt ogļu tranzīta apmēru, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā Ust-Lugas ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda Ust-Lugas ostā būtiski palielināsies. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019.gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Tirgus dalībnieki arī intensīvi strādā pie citu kravu veidu piesaistes, to parāda atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudi, koksne, konteineri, bet, ņemot vērā to īpatsvaru kopējā kravu apgrozījumā, tie nevar kompensēt galveno kravu veidu svārstības,” norāda BATL valdes loceklis Ivars Landmanis.
Lai Latvijas ekonomika nebūtu zaudētāja, visiem tranzīta tirgus dalībniekiem ir jāmāk strādāt kopā pēc būtības, nevis meklējot pašlabumu. Valsts institūciju amatpersonas nedrīkst nodalīt “savējos”, ar ko sadarbojas un palīdz, un “citus”, kuru rīcība tiek ierobežota ar dažādiem lēmumiem. “Amatpersonām lēmumi ir jāpieņem Latvijas labā, nevis šauru, tostarp attiecīgu amatpersonu interesēs,” norāda Landmanis.
Šobrīd ir svarīgi domāt par valsts dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas samazināšanu visā tīklā – investīcijas sliežu ceļu izmantošanas efektivizācijā, neattiecināmo izmaksu samazinājums, valsts līdzfinasējums tīklu uzturēšanā, un tamlīdzīgi. Nepieciešams panākt, lai Latvijas tranzīta koridoru izmaksas, rēķinot uz vienu tonnu, būtu vienlīdzīgas, neskatoties uz ostu atrašanās attālumiem. To var regulēt ar maksām par valsts infrastruktūras izmantošanu. “Nedrīkst veidoties situācija, kad maksas par valsts piederošās infrastruktūras izmantošanu regulē tranzīta kravu plūsmas konkurētspēju Latvijā. Tas ir iespējams, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam ar valsts amatpersonu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību,” uzsver Landmanis.
BATL arī aicina domāt, kā vēl vairāk attīstīt reģionālās ostas, jo tās ir nozīmīgs mugurkauls reģionālajai attīstībai. “Tie ir vieni no lielākajiem darbadevējiem un nodokļu maksātājiem, kas nodrošina attīstību reģionā arī saistītajām nozarēm.”
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
