Neraugoties uz to, ka Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie jauna likumprojekta, kas noteiktu pilnvaru termiņa griestus Brīvostu valdēs, Ventspils domes ārkārtas sēdē steigā nolemts pagarināt Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaras Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē līdz 2025.gada beigām.
Minētie kungi Brīvostas valdē ir jau diezgan ilgu laiku. Lembergs šajā amatā ir jau 25 gadus – kopš 1994. gada. Vītoliņš valdē darbojas kopš 1996.gada – tātad jau 23 gadus. Blumbergs brīvostas pārvaldes valdē ir kopš 1999.gada, ar pārtraukumu laikā no 2006. līdz 2009.gadam, kad bija ievēlēts Saeimā. Savukārt Ošeniekam rit jau 13.gads brīvostas pārvaldes valdē.
Pašlaik Ventspils Brīvostas pārvaldes nolikums nenosaka valdes locekļiem laika ierobežojumus amata ieņemšanai, taču Satiksmes ministrija gatavo izmaiņas – pilnvaru termiņa griesti būs piecus gadus ilgs. Ja Satiksmes ministrija drīzumā pieņems jauno likumu par pilnvaru termiņa griestiem brīvostās, pastāv iespēja, ka šis skaitīsies kā pirmais termiņš un visi četri ventspilnieki varēs sēdēt Brīvostas krēslos līdz pat 2030.gadam.
Domes lēmuma projektā nepieciešamība minēto kungu apstiprināšanai pamatota visnotaļ skaisti. Norādīts, ka “galvenā valdes iesaiste ir jaunu termināļu piesaistē, jaunu ražojošo uzņēmumu piesaistē, kā arī ostas sabiedrības attīstības, informētības un piederības apziņas veicināšanā. Brīvostas valdes darbības rezultātā ir izdevies darbībai Ventspilī piesaistīt jaunus termināļus, kuri šobrīd pārkrauj turpat vai 40% no kopējā kravu apjoma, kā arī ostā ir mainījuši kopējo kravu struktūru, piesaistījuši jaunus kravu veidus, tādējādi dažādojot ostas darbību. Brīvostas valdes aktivitāšu rezultātā ir izdevies Ventspilij piesaistīt jaunas prāmju līnijas, kā rezultātā Brīvosta ir kļuvusi par Latvijas lielāko centru kravu pārvadājumiem ar prāmjiem. Brīvostas valdes kopējo aktivitāšu rezultātā ir piesaistītas 20 jaunas rūpnīcas, uzbūvētas un iznomātas deviņas ražošanas ēkas, bet vēl trīs ir celtniecības stadijā”.
Tanī pašā laikā Brīvostas pārvaldes valde cītīgi apkaro sev netīkamos uzņēmumus. Kā piemēru var minēt bezprecedenta civilprasību, kuras ietvaros brīvostas pārvalde prasa atzīt tās īpašumtiesības uz vairāk kā sešus miljonus vērtiem AS Kālija parks nekustamajiem īpašumiem. Prasību pārvalde pamato ar ilgstošu uzņēmuma pārkrauto kravu kritumu. AS Kālija parks visus pārmetumus noraida, un pārvaldes prasību sauc par nepamatotu un juridiski absurdu.
Jāatzīmē, ka Kālija parks ir vienīgais uzņēmums, kuru par brīvostasprāt nepietiekamu kravu apgrozījumu nolemts ekspropriēt. Pārvalde nelikās ne zinis par gadiem dīkstāvē stāvošo Baltic Juice Terminal un neiebilda arī Ventspils Grain Terminal pieticīgajiem pārkraušanas apjomiem. Savukārt Kālija parku, kurš tikai 2018.gadā vien nekustamā īpašuma nodoklī samaksājis 132 364,39 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 21 691,33 eiro un kuram nav nekādu parādu pret pārvaldi, nolemts iznīcināt.
Pārvalde neafišē arī savulaik ilgstošo dīkstāvi Kustes dambī 30A esošajā teritorijā – ražošanas telpās vairāk nekā 7000 m2 platībā un plašajā pieguļošajā teitorijā. Savulaik brīvosta šo ražotni izbūvēja SIA Dendrolight Latvija vajadzībām, Ventspils dome ieguldīja līdzekļus publiskās infrastruktūras izveidošanā, taču 2014.gadā uzņēmums sāka maksātnespējas procesu un 2016.gada vasarā tika likvidēts. Pēc vairāk kā gadu ilgiem centieniem atrast jaunus nomniekus, ražošanas telpās sāka strādāt kokapstrādes produktu ražotājs SIA Latvian Port. Mazāk kā pēc gada uzņēmuma darbību nodokļu parādu dēļ apturēja. Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šā gada septembrī uzņēmumam pasludināta maksātnespēja. SIA Latvian Port darbinieki sūdzējās, ka jau drīz pēc darbības uzsākšanas viņiem neizmaksātas algas par diviem mēnešiem. Taču pārvalde paziņoja: “Diemžēl iejaukties pašā uzņēmējdarbībā, toskait uzņēmuma attiecībās ar darbiniekiem, Ventspils brīvostas pārvaldei nav nekādu tiesību.”
Domes lēmumā, ar kuru pagarinātas Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaras brīvostas pārvaldes valdē teikts, ka pilnvaru termiņu nepieciešams pagarināt, “lai īstenotu Ventspils pilsētas attīstības stratēģijā līdz 20130.gadam iekļautos mērķus un nodrošinātu pašvaldības ilgtspējīgu un stabilu attīstību, tādējādi veicinot Ventspils pilsētas pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.”
Darbs Ventspils brīvostā strādājošajos uzņēmumos daudziem ventpilniekiem tiešām ir ļoti nozīmīgs, taču ievērojamu labumu no atrašanās VBP valdē gūst arī pats “domes četrinieks”. Lai arī darbs pārvaldes valdē ir teju reizi mēnesī, atalgojums par to ir ievērojams. Piemēram, Lembergs Ventspils brīvostas pārvaldē pērn nopelnījis 44 301 eiro, uz pusi vairāk kā Ventspils pilsētas domē, kur viņa atalgojums bijis 20 067 eiro. Vītoliņš pērn saņēmis 47 497 eiro, Blumbergs – 46 042,01 eiro, bet Ošenieks – 47 128,53 eiro.
Tikmēr Satiksmes ministrija pauž, ka tās kompetencē nav instrumentu, kas varētu ietekmēt Ventspils pilsētas domes lēmumu. Ministrijā atzīmē, ka Ventspils brīvostas valdē ir četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar domes lēmumu, un četri — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.
22.10.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
