Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments trešdien, 25.aprīlī, tiesas sēdē skatīs divus Ventspils pilsētas domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils pilsētas domi. Šāda nepieciešamība radusies tāpēc, ka Ventspils pilsētas pašvaldības vadība, ignorējot deputāta daudzkārtējos lūgumus, viņam neizsniedz pieprasītos Ventspils pilsētas domes darbību reglamentējošos dokumentus, kā arī deputātam atsaka iespēju izvietot informāciju Ventspils pilsētas domes oficiālajā portālā Ventspils.lv.
Tā kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atsakās Ventspils pilsētas domes prettiesiskās darbības vērtēt un pārtraukt, Augstākā tiesa 25.aprīļa tiesas sēdē skatīs minēto pašvaldības darbību atbilstību likumam, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības pret deputātu Kristovski piemēroto ierobežojumu atzīšanu par prettiesiskiem.
Pieņemot Kristovska prasījumus un piestādītos pierādījumus, Augstākā tiesa ir apliecinājusi, ka tā atzīst, ka Latvijā nav noteikts efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms situācijās, kad mazākuma jeb opozīcijas deputātu tiesības un darbību ļaunprātīgi ierobežo atsevišķu pašvaldību vairākums un tiem pakalpojošās pašvaldību administratīvās vadības, kā tas ir Ventspils pilsētas domes gadījumā.
Līdz ar to Augstākā tiesa atzinusi, ka pārkāpumi pret deputātu Kristovski ir acīmredzami, taču tai tomēr pirmkārt būs jāizlemj – vai deputāta Kristovska prasījumus pret Ventspils pilsētas domi var izskatīt tiesā administratīvā procesa kārtībā. Tas, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, ka atbildētājs ir ne tikai Ventspils pilsētas dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, ir vērtējams kā unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē.
Turklāt, tā kā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir pieņēmis šo lietu izskatīšanā, tiek atzīts, ka Ventspils pilsētas dome pārkāpj Latvijas Satversmē garantētās pašvaldības mazākuma jeb opozīcijas deputātu tiesības, ka nav pieļaujams, ka tie tiek diskriminēti iepretim vairākuma deputātu, jeb politiskās pozīcijas patvaļai. Tātad Augstākās tiesas 25. aprīļa sēdē runa būs par uzrādītiem neapgāžamiem faktiem, kas apliecina, ka mazākuma deputātiem netiek nodrošināta pieeja pašvaldības rīcībā esošajai informācijai, kā arī tiek liegta iespēja piekļūt pašvaldības informācijas izplatīšanas kanāliem, kurus sagrābuši un tikai ekskluzīvi savās interesēs lieto vairākuma deputāti un to līderis deputāts Aivars Lembergs.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Augstākā tiesa paziņojusi, ka lai nodrošinātu lietas pilnīgu un vispusīgu izskatīšanu ne tikai Ventspils pilsētas domei, bet arī VARAM un Pašvaldību savienībai tiesas sēdē būs jāatbild uz jautājumiem:
– Vai šobrīd Latvijā ir nodrošināti efektīvi tiesību aizsardzības mehānismi pašvaldības politiskās opozīcijas jeb mazākuma deputā- tu tiesību aizsardzībai? Vai šādi mehānismi pastāv arī gadījumos, kad strīds ir par to, vai politiskajai opozīcijai jeb mazākuma deputātiem ir vienlīdzīga pieeja pašvaldības resursiem, tostarp informācijas un sava viedokļa izplatīšanas iespējām?
– Vai šobrīd tiek apsvērta iespēja papildināt vai pilnveidot pieejamo aizsardzības mehānismu klāstu?
Uzdotie jautājumi liecina, ka Ventspils pilsētas domes deputāta Kristovska rosinātās lietas kontekstā Augstākā tiesa vēlas izskatīt ne tikai viņa konkrētos prasījumus, bet arī vērtēt labas pārvaldības problemātiku plašāk, tas ir, pašvaldību demokrātiskuma un tiesiskuma kvalitāti un trūkumu visas Latvijas kontekstā. Deputāts Kristovskis uzskata, ka tam ir īpaši aktuāla nozīme pašlaik, kad valsts pārvalde valsts iedzīvotājos rada vilšanos, turklāt uz šāda fona viņa prasījumiem lietā ir ievērojama nozīme, ierobežojot autoritārisma un korupcijas izpausmes mūsu valstī.
Turklāt to, ka pret šādām negatīvām parādībām ir jāvēršas, pārliecinoši apliecina 2017. gada novembrī SKDS veiktā aptauja, kurā 77% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem pauduši uzskatu, ka Latvija tiek pārvaldīta, ievērojot tikai atsevišķu ietekmīgu grupu intereses.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
