Pēc ilgstošas dīkstāves beidzot atsāksies kustība Kustes dambī 30A esošajā teritorijā – ražošanas telpās vairāk nekā 7000 m2 platībā un plašajā pieguļošajā teitorijā. Ventspils brīvostai piederošajai teritorijai un rūpnieciskajām telpām atradies nomnieks – tas ir kokapstrādes produktu ražotājs SIA “Latvian Port”. Kā informē Ventspils brīvosta, ražotne plāno nakamgad izveidot 25 darba vietas, līdz ar to noprotams, ka uzņēmuma ražotne sāks darboties nākamajā gadā.
Jau vairāk nekā gadu brīvosta izmisīgi centās atrast jaunus nomniekus plašajām ražošanas telpām. Tika izsludināti konkursi, interesi izrādīja vairāki uzņēmumi, taču ar to viss apsīka. Vēl pagājušā gada septembrī interesi nomāt savulaik daudzsološā ražošanas uzņēmuma Dendrolight Latvija bijušās ražotnes telpas Ventspilī izrādīja trīs pretendenti, tomēr neviens no tiem Kustes dambī esošajā teritorijā tā arī nesāka strādāt. Ventspils brīvostas pārvalde, kas ir šīs teritorijas un ražošanas ēku saimniece, pagājušā gada izskaņā izsludināja jaunu procedūru par ražošanas ēku un tām pieguļošo teritoriju nomas tiesību piešķiršanu, tomēr pagāja vēl ilgs laiks, kamēr izdevās telpām atrast jaunu iemītnieku. Atklāta konkursa rezultātā ražošanas telpu piegulošās zemes nomas tiesības ieguva SIA Latvian Port.
Saskaņā ar brīvostas publiskoto informāciju, SIA Latvian Port ražotnē Ventspilī plāno nodarboties ar kokapstrādi un tās produktu ražošanu. Arī iepriekšējais uzņēmums nodarbojās ar kokapstrādes produktu ražošanu. Visticamāk, ka darbība šogad vēl nesāksies, jo runa iet par nākamo gadu, kura laikā ražotnē plānots radīt 25 darba vietas. Uzņēmums iepriekš darbojies ar nosaukumiem SIA Latvian Housing un SIA DQS Latvia.
Kā iepriekš jau rakstīja Ventspilnieks.lv, līdzšinējais priekštecis SIA Dendrolight Latvija savulaik bija daudzsološs jauns ražošanas uzņēmums, kura darbības uzsākšanai savu atbalstu sniedza arī Ventspils pilsētas pašvaldība. Uzņēmums nodarbojās ar masīvkoka šūnu materiāla ražošanu. Pateicoties kokrūpnieka Jāņa Vašuka iniciatīvai, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumam, valstij piederošas Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītam un Ventspils brīvostas izbūvētajai infrastruktūrai, tieši Ventspilī tika izveidots pasaulē pirmais uzņēmums, kur zemas kvalitātes zāģmateriāli pārtapa masīvkoka šūnu materiālā ar augstu formas stabilitāti, kuru varēja efektīvi izmantot mēbeļu ražošanā un celtniecībā. Pēc uzņēmuma darbības sākšanas 2008. gadā, divus gadus vēlāk – 2010. gada sākumā uzņēmums loloja paplašināšanās plānus, parakstot trīspusējo līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ventspils brīvostas pārvaldi par 4,27 miljonu eiro līdzfinansējuma piešķiršanu ražotnes projekta īstenošanai. ERAF atbalsts sedza 15% no projekta investīcijām, un saņemtie līdzekļi tika novirzīti iekārtu iegādes izdevumu segšanai. Jau tā paša gada rudenī Dendrolight Latvija vajadzībām brīvosta sev piederošajā teritorijā Kustes dambī izbūvēja 7300 m2 lielas ražotnes telpas un nodrošināja plašu kraujlaukumu ar inženiertīkliem. Dendrolight Latvija nomāja zemi un ēkas un izvietoja tajās tehnoloģisko līniju 14,2 miljonu eiro vērtībā. Ventspils dome ieguldīja līdzekļus publiskās infrastruktūras izveidošanā.
Tomēr jau pēc pāris gadiem uzņēmums nonāca uz bankrota sliekšņa. Kā aģentūrai LETA 2014. gadā atzina kādreizējais Dendrolight Latvija vadītājs Vašuks, uzņēmums līdz maksātnespējai nonācis apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ, tomēr vēl 2014. gadā ražotne turpināja darbu. Interesi aktīvi izrādījuši arī potenciāli investori, tomēr viss beidzās bēdīgi. Maksātnespējas process tika uzsākts 2014. gada 18. februārī. Uzņēmumu likvidēja 2016. gada gada 15. jūlijā. Tajā tika atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 19,777 miljoni eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Dendrolight.lv
