Staciju ēku kapitālā remonta programmas ietvaros VAS Latvijas dzelzceļš atjaunojis valsts nozīmes kultūras pieminekļa, 1901.gadā būvētās vēsturiskās Ventspils pasažieru stacijas ēkas atjaunošanu.
Ņemot vērā ēkas ievērojamo vecumu, tika veikti pamatu pastiprināšanas darbi ar nesošo guļbaļķu nomaiņu, sienu pastiprināšana ar metāla elementiem, fasādes restaurācija, jumta koka konstrukcijas pastiprināšana, jumta seguma nomaiņas darbi, ūdensvada un saimnieciskās kanalizācijas izbūve, atjaunoti ārējie un iekšējie elektrotīkli, ierīkota gāzes apkure, ierīkota vēdināšanas sistēma un zibens aizsardzība, kā arī veikts perona remonts, nomainot perona blokus un ieklājot bruģi.
Plānots, ka līdz nākamā gada vasarai LDz stacijas teritorijā pabeigs sezonāla rakstura darbus – izbūvēs lietus ūdens kanalizāciju, atjaunos zālienu un iestādīs krūmājus.
Ventspils stacijas ēka būvēta 1901.gadā Maskavas–Ventspils jaunbūvējamās tranzīta maģistrāles vajadzībām. Šī izteiksmīgā koka arhitektūras celtne ilgus gadus kalpojusi gan mūsu platsliežu dzelzceļa, gan mazbānīša vajadzībām – vilcienu pasažieriem, kravu nosūtītājiem un saņēmējiem.
1897.gadā privātā Maskavas-Vindavas-Ribinskas Dzelzceļa sabiedrība uzsāka tiešās Maskavas – Ventspils dzelzceļa līnijas trasēšanu. Maskavas–Krustpils un Tukuma–Ventspils iecirkņu būvniecība tika sākta 1898.gadā, kamēr viedokļi par Krustpils–Tukuma iecirkņa trasi dalījās. Vistuvākais, bet ekonomiski visneizdevīgākais bija Krustpils-Olaines-Tukuma maršruts. Otrs tuvākais un visai pievilcīgais maršruts veda caur Rīgu, dzelzceļa līniju pie Krustpils pārvirzot Daugavas kreisajā krastā. Tomēr arī no tā nācās atteikties, jo Krievijas ceļu satiksmes ministrija atteicās privātās sabiedrības rokās nodot Rīgas-Tukuma, Rīgas-Bolderājas un Rīgas-Jelgavas-Mažeiķu līniju ekspluatāciju, kā to šajā variantā pieprasīja privātie investori.
Līdz ar to 1901.gadā Maskavas-Vindavas-Ribinskas Dzelzceļa sabiedrība apstājās pie trešā varianta realizācijas, būvējot līniju caur Jelgavu. Jāpiezīmē, ka pagaidu kustība Tukuma-Ventspils iecirknī jau bija atklāta kopš 1899.gada. Regulāru vilcienu kustību Maskavas-Krustpils un Tukuma-Ventspils iecirkņos atklāja 1901.gada 11.septembrī, bet iecirknī Krustpils–Tukums – 1904. gada 11.novembrī.
Ievērojama daļa (456 km – starp Zilupi un Ventspili) no 1094 km garā Maskavas–Ventspils dzelzceļa pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas nonāca nacionālās dzelzceļa kompānijas pārraudzībā.
Līnijas gala stacija Vindava šeit izbūvēta pagaidu variantā, jo projektā bija paredzēts plašu staciju izvietot Ventas kreisajā krastā.
Pēc Pirmā pasaules kara papildu rosību šajā stacijā radīja vācu armijas izbūvētais krasta apsardzības šaursliežu dzelzceļš, kura sliežu ceļus 1923.gadā iebūvēja platsliežu stacijā. Nākamais stacijas attīstības etaps datējams ar 20.gadsimta 60.gadiem, kad, līdz ar ostas un tās infrastruktūras attīstību, šķiroties no mazbānīša, stacija modernizēta, izbūvējot jaunus kravas vilcienu apkalpošanas parkus un ar tiem saistītas būves. Tad arī stacijas ēka zaudēja daļu savu sākotnējo funkciju un turpmāk kalpoja tikai pasažieru vajadzībām.
