Spēkā stājušies Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie un Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā par ostām, ar kuriem atcelta tā sauktā ostu nodeva.
Līdz šim atbilstoši likumam par ostām Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ieskaitīja valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, kas ir vienāds ar šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajā budžetā – 10% no ostu maksām.
Maksājumi valsts pamatbudžetā tika ieskaitīti un izmantoti ar ostu darbību saistītās publiskās lietošanas infrastruktūras attīstībai. Ostu pārvaldes bija tiesīgas pieprasīt valsts budžeta dotāciju 90% apmērā no ostu pārvalžu maksājumiem valsts pamatbudžetā, savukārt atlikušie 10% tika novirzīti valsts galveno autoceļu uzturēšanai (seguma pastiprināšanai un satiksmes drošības projektu īstenošanai).
SM skaidroja, ka līdz ar likuma grozījumiem atcelts pienākums ostu pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu tāpēc, ka līdzšinējā situācija, kad ostu pārvaldes saņēma atpakaļ 90% no iemaksātajiem maksājumiem, radīja birokrātisku un administratīvi nelietderīgu mehānismu, kas prasīja papildu laiku un darba resursus.
Pēc ministrijas aplēsēm, līdz ar jauno regulējumu valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamajos gados saruks par 5 320 801 eiro ik gadu.
Savukārt pret SM ieceri iepriekš iebilda Ekonomikas ministrija, kas 2013.gadā toreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) vadībā virzīja likumprojektu, lai Latvijas lielās ostas veiktu maksājumus valsts pamatbudžetā.
