Valdībā otrdien tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās.
Kā teikts ziņojuma anotācijā, “pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi”.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet 9.klašu skolēni valsts pabaudījumus tikai valsts valodā kārtos no 2019./2020.mācību gada. Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
“Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā,” norādīts ziņojumā.
2004.gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību vispārējās izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms, jo valsts finansēta profesionālā izglītība un augstākā izglītība pašlaik tiek īstenota tikai valsts valodā. Jau no 2006./2007.mācību gada valsts pārbaudījumu materiāli vispārējā vidējā izglītībā tiek sagatavoti latviešu valodā, skaidro IZM.
“Latviešu valoda un kultūra ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību. Tas saskan ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kas nosaka, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu,” norāda IZM.
Latviešu valodas aģentūras 2016.gadā veiktā pētījuma Valodas situācija Latvijā: 2010-2015 dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu to prot labi, tomēr 22% atzinuši, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76%, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.
Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM plāno īstenot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei.
Ministrija sola atbildīgi pildīt uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Arī turpmāk nacionālo minoritāšu pārstāvjiem būs iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicinās viņu turpmāku sekmīgu izglītības procesa turpināšanu un iekļaušanos darba tirgū, vienlaikus saglabājot savu dzimto valodu un kultūru, piemēram, izvēloties tos kā mācību priekšmetus skolā vai ārpus skolas nodarbību ietvaros.
Šī gada 10.novembrī IZM izveidotā Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos pauda atbalstu pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās.
Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā aprakstīto valsts valodas lietojuma principu ieviešanu vispārējā izglītībā, līdz šā gada beigām IZM sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Savukārt līdz 2018.gada 30.aprīlim IZM sagatavos un iesniegs valdībā jaunus MK noteikumus par valsts vispārējās izglītības standartu un pirmsskolas izglītības vadlīnijām.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
