Apritējuši 25 gadi, kopš Latvijā tika atjaunota Satversmē noteiktā Valsts prezidenta institūcija.
Saeima 1993.gada 7.jūlijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Gunti Ulmani, kurš nākamajā dienā deva svinīgo solījumu un uzsāka pildīt amata pienākumus.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra, ka šajos gados mēs esam attīstījuši Valsts prezidenta institūciju, paturot prātā Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes Satversmes lasījumu un veidotās tradīcijas – Valsts prezidents kā valsts amatpersona, kura pienākums ir raudzīties, lai tiktu turēta svēta mūsu Satversme un mūsu sabiedrībā nostiprinātos demokrātiskās vērtības.
“Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanas gadadienā atcerēsimies, ka mēs esam neuzvarami, kad ikviens, nevis viens, ir kungs. Tas ir Raiņa vēlējums savai tautai, kura garā ir rīkojies allaž Jānis Čakste un visi nākamie Valsts prezidenti, kas devuši Satversmē noteikto Valsts prezidenta svinīgo solījumu,” atzīmēja Vējonis.
Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas atsevišķs Valsts prezidenta amats netika veidots. Pārejas periodā līdz Satversmes darbības atjaunošanai pilnā apjomā un 5.Saeimas sanākšanai valsts galvas funkcijas pildīja Augstākās padomes priekšsēdētājs. Satversmes darbības atjaunošana pilnā apjomā, 1993.gada 6.jūlijā 5.Saeimai sanākot uz pirmo sēdi, nozīmēja arī Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanu.
Autors: LETA / Foto: LETA
