Latvijā nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem. Situācija vērtējama kā dramatiska, norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. VID sola sākt aktīvu rīcību šīs problēmas apkarošanā.
Pēc viņas teiktā, kā liecina VID veiktais pētījums, kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā. Tas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza vēl zem miljarda robežas – 927,01 miljonus eiro.
Visbēdīgākā situācija ir Rīgas reģionā, kur vērojams vislielākais “aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvars – 37%. Kopumā “aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvara sadalījums ir vienmērīgs. Kurzemes reģionā īpatsvars arī ir augsts – 33%.
Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. “Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,” tā paziņojumā norāda Jaunzeme.
Komercsektorā nodarbinātajām personām kopumā identificēts 35% “aplokšņu” algas saņemšanas risks. Pieaugot vecumam, pieaug arī “aplokšņu” algas risks. Lielākais īpatsvars novērojams darba ņēmējiem, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. “Aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvars attiecībā pret konkrētās vecuma grupas darba ņēmēju skaitu rāda, ka vecumā pēc 65 gadiem pusei jeb 50% maksā “aplokšņu algu”.
Pēc viņas teiktā, būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums tā, lai tie strādātu online režīmā, tādējādi izslēdzot datu viltošanas iespēju, jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku, kā arī jāveic izmaiņas likumā, lai VID būtu tiesības publicēt pieņemtos lēmumus.
“VID nodrošinās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepieciešamos maksājumus, dienests pēc Konsultē vispirms principa strādās ar tiem, kas ir kļūdījušies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties, taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un kontrabandistiem. Skaidrs, ka pēdējā manis minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst notikt – Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda,” tā VID ģenerāldirektore.
Pilns dokuments ir šeit.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
