Latvijas sabiedrības izpratne par apdrošināšanu un tās priekšrocībām pieaug, tomēr arvien cilvēki jauc vairākus apdrošināšanas veidus un būtību. Visbiežāk cilvēki jauc veselības un dzīvības apdrošināšanas būtību, secinājusi apdrošināšanas kompānija ERGO.
Piemēram, atbildot uz jautājumu, kas ir dzīvības apdrošināšana, gandrīz 50% ERGO aptaujāto cilvēku Latvijā minēja asociācijas ar nelaimes gadījumiem un traumām, bet piektā daļa jauc dzīvības ar veselības apdrošināšanu. Kopumā tikai 25% aptaujāto zina, ka dzīvības apdrošināšana ietver kompensāciju nāves gadījumā un uzkrājumus nākotnei, kā arī finansiālu nodrošinājumu pēc negadījuma.
“Saskaņā ar ERGO datiem pieprasītākie dzīvības apdrošināšanas produkti ir finansējums bērnu studijām un pensijas uzkrājums. Analizējot klientu ieradumus, redzam, ka pēc uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līguma beigām līdzekļi galvenokārt tiek izņemti uzreiz kā viena summa. Interesanti, ka arī no tiem, kas izvēlējušies uzkrāt savām vecumdienām, vien retais vēlas saņemt uzkrāto summu ik mēnesi kā regulāru papildu ienākumu. Tas ļauj secināt, ka dzīvības apdrošināšanu ar iespēju veidot uzkrājumus cilvēki galvenokārt izvēlas un izmanto, lai apdrošināšanas līguma beigās īstenotu ieceres, kas prasa lielākus izdevumus. Tas var būt kāds lielāks pirkums vai, piemēram, ceļojums, kam, beidzot aktīvās darba gaitas, iespējams, ir arī vairāk laika, ko veltīt,” komentēja ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.
Viņš uzsver, ka dzīvības apdrošināšana nodrošina arī ģimenes finansiālo aizsardzību apdrošinātā nāves gadījumā, kā arī nelaimes gadījumu, smagu saslimšanu vai darbaspēju zuduma situācijās. “Tas nav mazsvarīgi, īpaši tad, ja ģimenei ir kredītsaistības, piemēram, par īpašumu. No ERGO klientu pieredzes ir zināmi gadījumi, kad pēkšņā nāvē miris ģimenes galvenais apgādnieks, un, ja vien viņam nebūtu bijusi dzīvības apdrošināšanas polise, kas sedza atlikušās kredītsaistības, ģimenes iespējas paturēt vienīgo mājokli būtu apdraudētas,” norādīja Konrads.
ERGO secinājuši, ka arvien samazinās vienreizējās lielās iemaksas un pieaug regulārie jeb ikmēneša maksājumi. Savukārt uzkrājumu summu apmērs pamazām pieaug. Pozitīvu ietekmi uz iemaksāto summu apmēru atstāj iespēja Latvijā par iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu saņemt no valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā.
