Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas dzelzceļš rīcībā ir tikai 30 darba dienas, lai novērstu Latvijas ierindošanos līderpozīcijā ar visdārgāko dzelzceļa infrastruktūras maksu Eiropas Savienībā. Šādas situācijas pieļaušana būs nodevība pret valsti un nozari, jo starptautiskā mērogā vēl vairāk sagraus tranzīta konkurētspēju, publiskā paziņojumā piektdien paziņoja Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.
Arī Valsts dzelzceļa administrācija vakardien izteikusi šaubas par AS Latvijas dzelzceļš infrastruktūras maksas celšanas pamatotību, pirmo reizi nozares vēsturē sākot administratīvo pārkāpuma procedūru pret uzņēmumu par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes. Tā jau publiski norādījusi uz iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot tranzīta koridoru.
“Cik daudz nozaru pārstāvju un ekspertu viedokļiem ir jāizskan, lai atbildīgā Satiksmes ministrija un valdība kopumā ieklausītos un apturētu kļūdaini pieņemtos lēmumus! Bažas par maksas celšanas iespējamo ietekmi uz nozares attīstību pauda arī citas tranzīta biedrības Satiksmes ministrijas šonedēļ sasauktajā sēdē, kurā ministrija pārrunāja ar nozares NVO sektoru priekšlikumus un redzējumu par tranzīta attīstību valstī. Šī sēde tika sasaukta pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzlika par pienākumu atbildīgajai par nozari Satiksmes ministrijai izstrādāt līdz šī gada 1.decembrim tranzīta nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju,” pauž Antāne.
Ja šobrīd par dzelzceļa infrastruktūras maksu ir jāmaksā 10,35 eiro par kilometru, tad no nākamā gada 1.janvāra, saskaņā ar vasarā valdības atbalstītiem Ministru kabineta grozījumiem, tā pieaugs par 7% un sasniegs 11,08 eiro par kilometru. Vissāpīgāk šis jautājums skars tieši reģiona ostas – Liepāju un Ventspili, līdz kurām ir jāmēro tālākais ceļš. Šajos virzienos dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa no austrumu robežas līdz ostām jau veido aptuveni pusi no pārvadājuma izmaksām.
BATL uzsver, ka līdz jaunajam gadam Latviju dzelzceļa infrastruktūras maksas ziņā apsteidz tikai Igaunija, bet pēc tam – par līderi kļūs Latvija. Salīdzinājumam, Lietuvā šī maksa ir divas reizes zemāka. BATL uzsver, ka situācijā, kad dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15% un šī gada vasarā kritums turpinājās tādā pašā līmenī, tad tālredzīgi un atbildīgi būtu skatīties, kā samazināt iekšējās izmaksas, nevis tās celt.
Jau vēstīts, ka šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS Latvijas dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo Satiksmes ministriju ir nonākušas strupceļā. Asociācija, redzot patieso situāciju tirgū un reģionā, nevar piekrist ministrijas paustajam viedokļiem, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
