Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Kopā ar minimālās algas paaugstināšanu, nākamgad vidējās bruto algas kāpums sasniegs ap 9%. Tātad, uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvijas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē neto algas augs straujāk. Daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt ap 6-7%. Analītiķis prognozē, ka ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs 2,9% šogad un 3,5% nākamgad, bet, akcīzes kāpuma bāzes efektam zūdot, 2019.gadā cenu līmeņa kāpums būs mazliet lēnāks – ap 2,5%.
“Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu – mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts – algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu-cenu spirāli neredzēsim,” uzsvēra Kazāks.
Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts neliels deficīts pēc naudas plūsmas – ieņēmumi gandrīz pilnībā nosedz izdevumus, kas ir pozitīvi vērtējams. “Tomēr budžeta deficīts ekonomikas biznesa cikla kāpuma fāzē ir attaisnojams tikai tad, ja tiek investēts strukturālos ekonomikas uzlabojumos. Šobrīd īstas skaidrības par to vēl joprojām nav. Pie neliela deficīta un strauji augošas ekonomikas saruks valsts parāda īpatsvars IKP,” komentēja ekonomists.
“Galvenie negatīvie riski izaugsmei ir ārēji – ar ģeopolitisko situāciju saistītā nenoteiktība, šoki finanšu tirgos, ārējā pieprasījuma vājināšanās, mājokļu tirgu korekcija Skandināvijā un Krievijas tranzīta plūsmu mazināšanās. Ar laiku darba tirgus uzkaršana un pārmērīga algu izaugsme apdraudēs konkurētspēju,” pauda Kazāks.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
