Eiropas Savienībā (ES) pieņemtā direktīva paredz, ka līdz 2017.gadam uz pusi jāsamazina vienreizējai lietošanai paredzēto plastmasas maisiņu daudzums, līdz 2019.gadam to lietojumam jāsarūk jau par 80 %.
Katrā valstī izlietoto plastmasas maisiņu daudzumi, atkarībā no iepirkšanās paradumiem, ir atšķirīgi. Lielākais patēriņš ir Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Bulgārijā – 460 maisiņi uz vienu cilvēku gadā, bet mazākais Dānijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandā un Luksenburgā – aptuveni 100. Latvijā vidēji tiek izlietoti 190 maisiņi gadā uz vienu cilvēku.
Lai samazinātu plastmasas maisiņu patēriņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus tirdzniecības vietās. Vienlaikus VARAM atbalsta LTA ierosinājumu, ka jāsaglabā vienīgi iespēja izsniegt ļoti vieglās plastmasas maisiņus gadījumos, kad tie nepieciešami higiēnas ievērošanai vai sveramu pārtias preču iesaiņošanai.
LTA padomes loceklis Mārtiņš Šablovkis saka: «Plastmasas maisiņus reāli par brīvu tirgotāji nenod jau sen, bet bez maksas ir tikai pavisam plānie, kur ielikt augļus, dārzeņus vai, piemēram, saldos sieriņus. Ja šie maisiņi vairs nebūs par brīvu, tad lielie tīkli pelnīs vēl vairāk, prasot par katru kaut vai 1 centu.»
«Drīz stāsies spēkā valdības noteiktais aizliegums veikalos dot bez maksas plastmasas maisiņus. Aicinu jau šobrīd tirgotājus pārtraukt bezmaksas plastmasas maisiņu dalīšanu aizstājot tos ar bioplastmasas, papīru, auduma vai citu videi draudzīgu material maisiņus. Lai popularizētu dabai nekaitīgu maisiņu izmantošanu, LTA kopā ar Zaļo Jostu rīkos plašu kampaņu. Pie tirdzniecības centra Origo Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas laukumā 5.augustā no pulksten 14 līdz 17 norisināsies pasākums, kura laikā patērētāji tiks iepazīstināti ar bioplastmasas priekšrocībām. Pie tam papildus tuvākajā laikā lta piedāvās iespēju visiem tirgotājiem iegādāties bioplastmasas maisiņus no sertificētiem ražotājiem,» uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
«Latvijā būtu jāatceļ attiecībā uz biopolimēru maisiņiem dabas resursu nodoklis (DRN), lai būtu lielāka interese tos izmantot, jo, protams, tie izmaksā dārgāk nekā plastmasa. Tagad jau redzam gadu gadiem krājušos piesārņojumu, maisiņi dabā lielā daudzumā mētājas gan mežos, gan ūdenstilpnēs, grāvjos un citur. Videi nodarītais posts ir nesamērojams ar cenu starpību par biopolimēru maisiņiem, kas sadalās,» skaidro biedrības Latvijas Zaļā josta valdes priekšsēdētāja Velga Vilciņa.
Uzziņai: biopolimēri – tā ir labākā alternatīva plastmasai. Pirmajā acu uzmetienā biopolimēra maisiņi atgādina ierastos plānos plastmasas maisiņus. To izgatavošanai tiek izmantotas piena sūkalas, kukurūza, kvieši vai kartupeļi – dabā regulāri atjaunojamas izejvielas. Pie tam šie biopolimēra izgatavotie maisiņi ir tikpat izturīgi kā parastie plastmasas maisiņi, toties laika gaitā biopolimēra izstrādājums dabā sadalās.
Definīcijas:
«vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi» ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus;
«ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi» ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai kurus nodrošina vaļējas pārtikas primārai iesaiņošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.
