Izvērtējot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, ir secināts, ka tas nav bijis tik efektīvs, kā sākotnēji bija plānots, jo pilnībā ir izpildīti tikai divi no astoņiem kritērijiem, bet četri – daļēji, secinājusi Finanšu ministrija. Neskatoties uz to, esot sasniegts progress ēnu ekonomikas mazināšanā. Tāpat ir sasniegts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma ieviešanas mērķis – samazināt darba devējiem – lauksaimniekiem – administratīvo slogu.
Ministrija rosina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļu režīmu saglabāt arī turpmāk un atkārtoti vērtēt 2021. gadā. Ņemot vērā līdzšinējos rezultātus, ir nepieciešams precizēt režīma vērtēšanas kritērijus, nosakot, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieņēmumi budžetā 2020. gadā ir vismaz 370 000 eiro, kā arī sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaits 2020. gadā ir vismaz 7700.
Kā alternatīva jau esošajiem darbaspēka nodokļiem 2014. gada 1. jūnijā spēkā stājās grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas dod iespēju augļkopības un dārzkopības nozares ražotājiem piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu.
Tas attiecināms uz nodokļa maksātājiem, kuri ir nodarbināti lauksaimniecības sezonas darbos periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā. Maksātāja ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem ienākuma izmaksātājiem kopā nepārsniedz 3000 eiro un maksātājam četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāja labā nav ar šo pašu ienākumu izmaksātāju pastāvējušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
