Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.
ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais,” atzina Bernis.
Plašāku informāciju par šo lēmumu ABLV Bank pārstāvi plānojot sniegt otrdien, 27.februārī.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par ABLV Bank akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica ABLV Bank maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
ABLV Bank atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu ABLV Bank saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
ABLV Bank problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka ABLV Bank ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt ABLV Bank ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar ABLV Bank līdzekļiem.
ABLV Bank kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros ABLV Bank 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka ABLV Bank aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
ABLV Bank kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet ABLV Bank prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos ABLV Bank 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad ABLV Bank noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra ABLV Bank 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
Autors: LETA / Foto: LETA
