Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana sākās maijā, tās mērķis ir paaugstināt personas datu aizsardzības līmeni, kas nozīmē pārdomāti, atbilstoši prasībām izturēties pret klientu, sadarbības partneru datiem, to ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu. Lai arī to visu stingri regulē regula, tomēr iedzīvotāji ir ļoti nedroši par to. PrivatBank aptaujātie klienti vairumā gadījumu (83%) atzina, ka viņus satrauc personas datu nonākšana atklātībā.
17% aptaujāto šis jautājums nesatrauc. Vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem visi respondenti atzīmēja, ka satraucas par datu nonākšanu atklātībā. Vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem satraukums ir 99% respondentu vidū. 45 līdz 54 gadus jauno respondentu starpā 89% atzina, ka šis jautājums viņus satrauc, savukārt tikai 39% aptaujāto par to satraucas vecumā no 55 līdz 64 gadiem, nākamajās vecuma grupās no 65 līdz 85 gadiem par to satraucas tikai pāris procenti.
Daži respondenti savu satraukumu par datu nonākšanu atklātībā argumentēja ar līdzšinējo pieredzi, ka pēc automašīnas numura ir uzzināti tālruņa numuri, dzīvesvietas adrese. Šādi atgadījumi radot nedrošības sajūtu.
Lai gan pēdējā laikā masu medijos ir daudz informācijas par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu, par to ir dzirdējuši 69% respondentu.
Pēc svarīguma pakāpes iedzīvotāji sarindoja personas datu avotus šādā secībā: pirmajā vietā 87% respondentu ierindoja pases datus, otrajā vietā 72% – finansiālo stāvokli, trešajā vietā – faktisko vai deklarēto dzīves vietu (59%), ceturtajā – tālruņa numuru (50%), piektajā – vārdu, uzvārdu (37%) , pēdējā vietā (13%) – ģimenes stāvokli.
Piecu svarīgāko sensitīvo personas datu aizsardzībā kā visbūtiskākos respondenti atzīmēja biometriskos datus (pirkstu nospiedumi, sejas digitālais attēls, fizisko īpašību un rādītāju kopums), 73% otrajā vietā ierindoja ziņas par veselības stāvokli, trešajā vietā 50% respondentu ierindoja informāciju par politiskajiem vai filozofiskajiem uzskatiem un ziņas par seksuālo dzīvi, 33% kā ceturto svarīgāko atzīmēja etnisko izcelsmi, piektajā vietā 31% ierindoja reliģisko pārliecību. Kā pēdējā tika minēta informācija par dalību arodbiedrībā.
58% respondentu norādīja, ka agrāk savus personas datus esot snieguši vienmēr, kad to prasīja, bet tagad noskaidro – vai patiešām nevar iztikt bez datu fiksēšanas. 26% vienmēr sniedz personas datus, bet 16% nesniedz.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
