Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.
EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad – par 3%.
Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.
Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad – 2,6%.
EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi “ārkārtēji riski” kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.
Eirozonā EK sagaida IKP pieaugumu 1,6% apmērā šogad, bet nākamgad tiek gaidīta 1,8% izaugsme. Pērn rudenī šīs prognozes bija attiecīgi 1,5% un 1,7%.
Savukārt ES kopumā tiek gaidīta 1,8% ekonomikas izaugsme gan šogad, gan nākamgad.
Inflācija eirozonā, kas pērn bijusi 0,2%, šogad tiek prognozēta 1,7%, bet nākamgad – 1,4%. Savukārt par ES 28 dalībvalstīm tiek lēsts, ka patēriņa cenu pieaugums, kas pērn bija 0,3%, šogad sasniegs 1,8%, bet 2018.gadā – 1,7%.
Latvijā inflācijas prognoze šim gadam ir 1,9%. Pērn inflācija mūsu valstī bijusi 0,1%, bet nākamgad sasniegs 2%, liecina EK jaunākās prognozes. Lietuvā EK sagaida, ka pēc 0,7% inflācijas pērn patēriņa cenas šogad pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija palēnināsies līdz 1,9%. Savukārt Igaunijā pēc 0,8% inflācijas pērn gan šogad, gan nākamgad EK sagaida patēriņa cenu kāpumu par 2,8%.
Bezdarbs eirozonā, kā prognozē EK, turpinās sarukt no 10% pērn līdz 9,6% šogad un 9,1% nākamgad. Eiropas Savienībā, kur pērn bezdarbs bijis 8,5%, šogad un nākamgad tas samazināsies līdz attiecīgi 8,1% un 7,8%. Lai gan šādi rādītāji ir zemākie kopš 2009.gada, tie joprojām ir augstāki nekā pirms krīzes.
EK aplēses liecina, ka pērn Latvijā bezdarbs bija 9,7%, šogad tas samazināsies līdz 9,5%, bet nākamgad – līdz 9%. Lietuvā bezdarbs no 8% pērn šogad varētu sarukt līdz 7,5%, bet nākamgad – līdz 7,1%. Savukārt Igaunijā, kur bezdarbs pērn bijis 6,9%, šogad tas pieaugs 7,9%, bet nākamgad sasniegs 8,7%.
Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā, kur IKP pērn audzis par 1,9%, šogad gaidāma ekonomikas izaugsme 1,6% apmērā, bet nākamgad izaugsmes temps sasniegs 1,8%. Inflācija Vācijā no 0,4% pērn pieaugs līdz 1,9% šogad un 1,5% nākamgad, savukārt bezdarbs visos trīs gados saglabāsies 4.1% līmenī, prognozē EK.
Lielbritānijā, kas gatavojas izstāties no Eiropas Savienības, pērn ekonomikas izaugsme bijusi 2%. EK lēš, ka šogad tā būs 1,5%, bet nākamgad – 1,2%. Inflācija no 0,7% pērn pieaugs līdz 2,5% nākamgad un 2,6% 2018.gadā.
Francijā, kur šogad gaidāmas visai Eiropas Savienībai nozīmīgas valsts prezidenta vēlēšanas, IKP pērn palielinājies par 1,2%, bet šogad izaugsme sasniegs 1,4% un nākamgad tā būs 1,7%, liecina EK jaunākās aplēses. Tās rāda, ka inflācija Francijā pērn bijusi 0,3%, šogad būs 1,5%, bet nākamgad sasniegs 1,3%.
Attiecībā uz Grieķiju, par kuras ekonomikas ilgtspēju uzvirmojušas jaunas bažas, pērn piedzīvoja 0,3% ekonomikas izaugsmi, lēš EK. Tā prognozē, ka šogad Grieķijas IKP pieauguma temps sasniegs 2,7%, bet nākamgad – 3,1%. Patēriņa cenas Grieķijā pērn saglabājās 2015.gada līmenī, bet šogad tās augs par 1,3% un nākamgad – par 1%, sacīts EK prognozēs.
