Šī gadā 43,6% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vairāk nekā puse (51,2%) mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt to mājsaimniecību īpatsvars, kuri ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli, saglabājās gandrīz nemainīgs – 5,1% 2016.gadā un 5,3% 2017.gadā.
Kurzemē joprojām saglabājās visaugtākais mājsaimniecību īpatsvars ar pozitīvu vērtējumu savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – 7% kurzemnieku sedz izdevumus viegli vai ļoti viegli (7,8% – 2016.gadā). Rīgā šis rādītājs bija 6,7%. Savukārt pesimistiskākais vērtējums savām iespējām segt ikdienas izdevumus ir Latgalē un Zemgalē, kur vairāk nekā puse (attiecīgi – 55,2% un 54,6%) mājsaimniecību norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.
Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, kā arī pāriem ar trim un vairāk bērniem. 63,2% mājsaimniecību, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un 49,3% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.
2017.gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī. Tas bija gandrīz tikpat cik 2016.gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 510 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 85,7% no šīs summas, sasniedzot 437 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.
2016.gadā mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (1. un 2. kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai, un tās nosauca ievērojami pieticīgākas summas, kas būtu nepieciešamas ikdienas izdevumu segšanai. 1.kvintiļu grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 359 eiro mēnesī, 2.kvintiļu grupas mājsaimniecības – 436 eiro mēnesī.
Tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ievērojami atpalika no minimālās nepieciešamās summas. 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām rīcībā esošie ienākumi veidoja tikai 42,9 % no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 154 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 2.kvintiļu grupas mājsaimniecībām situācija bija nedaudz labāka. To rīcībā esošie ienākumi sasniedza 61% no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 266 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
2017.gadā 68,3% trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (5.kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks – 13,4%. Turklāt, salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, 5.kvintiļu grupas mājsaimniecības nosauca ievērojami augstāku summu ikdienas izdevumu segšanai – vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
